Krievijas prezidents Vladimirs-Putins ceturtdien aizstāvējis bēdīgi slaveno 1939. gada padomju-vācu Neuzbrukšanas līgumu (Molotova-Rībentropa paktu), kā arī kritizējis Poliju, ka tā pati ir vainīga pie savas sadalīšanas, vēsta aģentūra "Reuters".
"Joprojām strīdas par Molotova-Ribentropa paktu un apvaino Padomju Savienību, ka tā sadalīja Poliju. Bet ko izdarīja pati Polija, kad vācieši iegāja Čehoslovākijā? Savāca daļu Čehoslovākijas! Viņa pati to izdarīja un pēc tam saņēma atbildes ripu," Putins skaidro tikšanās laikā ar jaunajiem vēsturniekiem un akadēmiķiem.
Putins sarunā turpina, ka "nevienu negrib apvainot", bet nopietniem pētījumiem būtu jāparāda, ka "tādas toreiz bija ārpolitikas metodes".
"Padomju Savienība parakstīja neuzbrukšanas līgumu ar Vāciju," stāsta Krievijas līderis. "Bet kas tur slikts, ja Padomju Savienība negribēja karot? Kas tur ir slikts?" jautā prezidents.
Molotova-Rībentropa pakts jeb Vācijas un PSRS neuzbrukšanas līgums starp Maskavu un Berlīni noslēgts 1939. gada 23. augustā. Tā slepenie protokoli sadalīja ietekmes sfēras starp abiem noziedzīgajiem režīmiem.
Vācijas ārlietu ministra Joahima fon Ribentropa un PSRS ārlietu tautas komisāra Vjačeslava Molotova parakstītie dokumenti noteica Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Polijas un Rumānijas likteni.
Vēstīts, ka kopš Putina nākšanas pie varas vērojama PSRS tēla spodrināšana un noziegumu noliegšana. Piemēram, kopš PSRS sabrukuma atkal ir pieaugusi nežēlīgā diktatora Josifa Staļina popularitāte.
