Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins savā priekšvēlēšanu rakstā par ārpolitiku, kas pirmdien publicēts avīzē "Moskovskije novosti", brīdina Rietumvalstis neiejaukties Krievijas lietās un neuzbrukt Irānai un Sīrijai.
Putins šajā rakstā apgalvoja, ka ASV un NATO iejaukšanās ārvalstīs grauj, nevis veicina globālo stabilitāti.
"Es ļoti ceru, ka ASV un citas valstis .. nemēģina iedarbināt militāru scenāriju Sīrijā bez ANO Drošības padomes sankcijas," raksta Putins.
Viņš lika saprast, ka Krievija, kas tāpat kā Ķīna bloķēja ANO Drošības padomes rezolūcijas pieņemšanu par Sīriju, izmantos šādas sviras ASV rīcības bloķēšanai, kad uzskatīs par vajadzīgu to darīt.
Putins piebilda, ka NATO valstīm nevajadzētu veidot koalīcijas militāras intervences veikšanai bez ANO Drošības padomes atbalsta.
"Nevienam nav tiesības uzņemties ANO prerogatīvas un pilnvaras, sevišķi, ja tas attiecas uz spēka lietošanu pret suverēnām valstīm," uzsvēra Putins.
Viņš arī paziņoja, ka ASV un Krievijas attiecības pasliktina "regulāri ASV mēģinājumi veikt "politisku inženieriju", tostarp reģionos, kas ir tradicionāli svarīgi mums, un vēlēšanu kampaņās Krievijā". Ar to viņš lika saprast, ka ASV atbalstījušas valdības pretiniekus Krievijā un citās pēcpadomju valstīs.
Putins arī norādīja uz to, ka NATO vēloties karu un ka ASV mēģinot garantēt savu drošību uz citu valstu rēķina. "Bruņotu konfliktu virkne, kas attaisnoti ar humāniem mērķiem, grauj valsts suverenitātes principu," uzsvēra Putins, vainojot ASV un NATO "morāla un juridiska vakuuma" radīšanā pasaulē.
Runājot par Irānu, Putins atzina, ka "Krieviju neapšaubāmi satrauc augošie draudi par militāru triecienu pret šo valsti". "Ja tas notiks, sekas būs tiešām katastrofālas. Ir neiespējami iztēloties to īsto mērogu," brīdināja Putins.
Krievijas premjers paziņoja, ka lielvalstīm, kas mēģina ierobežot Irānas kodolprogrammu, vajadzētu atzīt tās tiesības bagātināt urānu.
Putins arī brīdināja neizdarīt pārmērīgu spiedienu uz Ziemeļkoreju, kuras kodolstatuss gan ir "nepieņemams Krievijai", bet "mēģinājumi pārbaudīt jaunā [Ziemeļkorejas] vadītāja spēku ir nepieļaujami".
Putins pauda cerību, ka tiks panākts kompromiss starp Krieviju un ASV Eiropas pretraķešu aizsardzības sistēmas jomā, bet izteica pieņēmumu, ka ASV neesot tam gatavas. "Amerikāņi ir apsēsti ar ideju nodrošināt sev absolūtu neievainojamību," bet tas var novest pie "visu pārējo absolūtas ievainojamības", apgalvoja Putins.
Putins arī pauda bažas par situāciju Afganistānā, kur NATO operācija "nav atrisinājusi izvirzītos uzdevumus".
Putins šajā rakstā arī uzsvēra, ka Krievija ļoti izlēmīgi pieprasīs Latvijai un Igaunijai izpildīt starptautisko organizāciju rekomendācijas attiecībā uz nacionālo minoritāšu tiesību ievērošanu.
Krievijas valdības vadītājs norādīja, ka "ir svarīgi nekad neaizmirst par ārzemēs dzīvojošo miljoniem tautiešu interesēm", kā arī to Krievijas pilsoņu interesēm, kuri dodas aiz savas valsts robežām atpūtā vai komandējumā.
"Mēs pēc iespējas izlēmīgi centīsimies panākt, lai Latvijas un Igaunijas varas iestādes izpildītu autoritatīvo starptautisko organizāciju daudzās rekomendācijas attiecībā uz nacionālo minoritāšu vispāratzīto tiesību ievērošanu. Ar kaunpilnā "nepilsoņu" statusa pastāvēšanu samierināties nedrīkst," sacīts Putina rakstā.
Kā piemēru Putins minēja šomēnes Latvijā notikušo referendumu par krievu valodas statusu, kurš esot starptautiskajai sabiedrībai kārtējo reizi nodemonstrējis "problēmas asumu".
Svētdien Krievijā notiks prezidenta vēlēšanas, pēc kurām Putins iecerējis atgriezties prezidenta amatā.