Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš uzsācis tūri Latīņamerikā, cenšoties stiprināt Maskavas ietekmi šajā reģionā, pēc komunistiskās Kubas apmeklējuma piektdien negaidīti ieradies arī Nikaragvā.
Putins, turpinot savus centienus radīt multipolāru pasauli, apmeklēs arī Argentīnu, kā arī Brazīliju, kur plānots BRICS samits.
Nikaragvā Putinu sagaidīja prezidents Daniels Ortega, kas pārstāv sandinistu kustību, kuras kreisi radikālo režīmu pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados aktīvi atbalstīja toreizējā PSRS.
Putins sagaidīšanas ceremonijas laikā paziņoja, ka Krievija ir apņēmusies turpināt attīstīt abu valstu ekonomiskās attiecības.
Jau pirms savas vizītes Kremļa saimnieks paziņojis, ka Maskava ir ieinteresēta Latīņamerikas naftas un boksītu resursos un ir gatava palielināt savus ieguldījumus šajā reģionā, kā arī aktivizēt tirdzniecību ar reģiona valstīm.
Analītiķi norāda, ka vienlaikus Putins savu vīzīti cenšas izmantot, lai ieriebtu Eiropas Savienībai (ES) un ASV, ar kurām Maskavas attiecības strauji pasliktinājušās, pateicoties Krievijas agresijai pret Ukrainu.
Havanas apmeklējuma laikā tika parakstīts aptuveni ducis divpusēju līgumu, tostarp par Krievijas līdzdalību komunistu pārvaldītās salas piekrastes naftas iegulu izpētē, par starptautiskā aviotransporta mezgla izveidi Kubā un par divu Kubas termoelektrostaciju būves finansējumu.
Vēl pirms Putina Latīņamerikas vizītes Maskava norakstīja 90% no 30 miljardu ASV dolāru lielā Kubas parāda, kas izveidojies vēl PSRS laikā, kad Karību salas komunistiskā režīma ekonomika atradās pilnīgā atkarībā no toreizējās totalitārās impērijas.
Havana no savas puses izteikusi pilnīgu atbalstu Krievijas iebrukumam Ukrainā.
