Krievija finansē diversantus Ukrainā un prezidenta Vladimira Putina rīcība draud ar to, ka Eiropā var atkārtoties "20. gadsimta elle", intervijā telekanālam CNN teica Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis.
"Daudz stiprāka valsts sākumā ieņem daudz vājākas daļu, bet vēlāk finansē diversantu darbību, skaidrojot to ar etniskajām problēmām, kuras neeksistē," Sikorska teikto raidsabiedrībai citē aģentūra UNIAN.
Krimā un Ukrainas austrumu daļā nekad nav eksistējušas nekādas etniskās problēmas, cilvēki mierīgi varēja sarunāties krieviski un skatīties Krievijas televīzijas kanālus, uzsver poļu ministrs.
Krievijas prezidents Putins ar savām darbībā draud, ka Eiropā var atgriezties "20. gadsimta elle", kas sākās pēc vairāku valstu vēlmes mainīt savas robežas, aizbildinoties ar nacionālo minoritāšu interešu aizsardzību, uzskata Sikorskis.
"Mēs labi zinām vēsturi. Tas ir kā skatīties operu, kuras libretu labi zinām. Tas ir pilnīgi nepieņemami, jo Eiropā nav nevienas valsts, kuras teritorijā nedzīvotu mazākumtautības. Ja sāksim mainīt robežas, skaidrojot to ar vēlmi tās [mazākumtautības] aizsargāt, tad atgriezīsimies pie 20. gadsimta elles," stāstīja ministrs.
"Tāpēc visi izjūt draudus par to, ko nesen izdarīja prezidents Putins," piebilda politiķis.
Vēstīts, ka Ukrainas austrumu pilsētās svētdien notika prokrieviski mītiņi, kuru laikā separātisti iebrukuši apgabala administrācijas ēkās Doņeckā un Harkovā, kā arī Ukrainas drošības dienesta mītnēs Doņeckā un Luhanskā.
Pirmdien Doņeckas administrāciju ieņēmušie separātisti pasludināja "neatkarīgu Doņeckas Republiku", lēma par tās pievienošanu Krievijai un lūdza Krievijas aizsardzību. Viņu piemēram sekoja arī Harkovas separātisti.
Drošības spēku specvienības atbrīvoja ieņemto Harkovas apgabala administrācijas ēku. Savukārt Doņecā un Luhanskā drošībnieki ieņemtās ēkas ir ielenkuši.
Izskan aizdomas par to, ka tas, ka svētdien ar jaunu sparu atsākušies mītiņi separātiski noskaņotajos rajonos nav nejaušība un Krievija var izmantot situācijas eskalāciju par ieganstu bruņoto spēku ieviešanai Ukrainas austrumu apgabalos.
Krievija ir okupējusi un anektējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Maskava ir paziņojusi, ka aizstāv krievvalodīgos un patur tiesības savus tautiešus aizsargāt arī citos Ukrainas reģionos. Ukraina un Rietumvalstis ir nobažījušās, ka Krievijas spēki varētu iebrukt Ukrainas austrumos. Krievijā Ukrainas pierobežā novērota pastiprināta karaspēka koncentrēšanās un aktivitāte.
Krievijas agresija izraisījusi satraukumu arī citās bijušajās PSRS valstīs.
Pēc 16. martā Krimā notikušā starptautiski neatzītā referenduma, kurā 97% balsotāju izteikuši vēlmi pievienoties Krievijai, 18. martā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja līgumu par pussalas uzņemšanu Krievijas Federācijas sastāvā.
Jau no februāra beigām Krimas pussalu kontrolēja Krievijas spēki - bloķējot vai ieņemot militāros un citus svarīgus objektus. Uz 26. martu Krievijas spēki jau bija pilnībā pārņēmuši visas Ukrainas militārās bāzes Krimā.
