Foto: RIA Novosti/Scanpix

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 7. augustā paklusām atlaidis uzreiz 18 augsta ranga drošības iestāžu virsniekus, kas ir masveidīgākais drošībnieku atbrīvošanas gadījums kopš Staļina laikiem, raksta vietne "BY24.org".

Starp darbu zaudējušajiem drošībniekiem esot militāristi, Iekšlietu ministrijas, Narkotiku aprites kontroles federālā dienesta un Krievijas Izmeklēšanas komisijas darbinieki.

Krievijas prese drošībnieku atbrīvošanu ir "delikāti noklusējusi", raksta vietne, norādot, ka pagaidām vienīgais šo faktu apstiprinošais avots ir Putina rīkojumi par "Kadru izmaiņām Izmeklēšanas komisijā" un "Kadru izmaiņām federālajos valsts orgānos", kas publicēti Kremļa oficiālajā interneta vietnē.

Atbrīvoto personu saraksts ir "vairāk nekā interesants", raksturo "BY24.org". No militārā dienesta atvaļināts ģenerālpulkvedis Vladimirs Rušailo, kurš bija iekšlietu ministrs prezidenta Borisa Jeļcina laikā un vadīja Pirmo Čečenijas karu, bet pēc tam cīņu pret terorismu Ziemeļkaukāzā. Tāpat sarakstā ir ģenerālmajors Vasīlijs Fedoruka, kurš līdz šim Ziemeļkaukāzā komandēja pretterorisma spēkus.

No pienākumiem atbrīvots milicijas pulkvedis Vladimirs Didenko, kurš bija Iekšlietu ministrijas Ekstrēmisma apkarošanas galvenās pārvaldes priekšnieks. Atlaista vēl virkne augsta ranga virsnieku no dažādiem reģioniem, tai skaitā Narkotiku aprites kontroles federālā dienesta vadītājs Putina dzimtajā Sanktpēterburgā - Jurijs Lazerevs.

No dienesta Izmeklēšanas komisijā atbrīvoti 11 reģionālie vadītāji un viņu vietnieki, tai skaitā ģenerālmajors Andrejs Strižakovs, kurš vadīja Izmeklēšanas komisijas pārvaldi Dienvidu apgabalā, kura centrs ir Rostovā pie Donas. Tieši šajā pilsētā atrodas galvenais krievu spēku štābs militārajām darbībām un kaujinieku nosūtīšanai uz Ukrainu, norāda vietne.

18 ģenerāļu un pulkvežu atbrīvošana var liecināt par kādu "ļoti smagu neveiksmi", analizē medijs. "BY24.org" spekulē, ka ietekmīgo drošībnieku atbrīvošana varētu būt kaut kādā veidā saistīta ar Ukrainas Drošības dienesta (UDD) paziņojumu, ka Malaizijas avioreisa MH17 vietā Krievija ar savu kontrolēto kaujinieku palīdzību patiesībā plānojusi notriekt Krievijas lidsabiedrības "Aeroflot" lidmašīnu, lai vainu uzveltu Ukrainai un iegūtu ieganstu atklāti iebrukt kaimiņvalstī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!