Putins: nepilsoņu statuss Latvijā un Igaunijā ir apkaunojošs  (352)

"Mēs esam apņēmības pilni gādāt, ka Latvijas un Igaunijas varasiestādes ņem vērā cienījamu starptautisku organizāciju ieteikumus attiecībā uz vispārpieņemto etnisko minoritāšu tiesību ievērošanu," uzsver Putins. "Mēs nevaram samierināties ar apkaunojošo "nepilsoņu statusu". Kā mēs varam pieņemt to, ka nepilsoņu statusa dēļ katram sestajam Latvijas iedzīvotājam un katram trīspadsmitajam Igaunijas iedzīvotājam tiek liegtas politiskās, vēlēšanu un sociāli ekonomiskās tiesības un iespēja brīvi izmantot krievu valodu?"

Tikmēr, komentējot nesen Latvijā aizvadīto referendumu par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, Putins pauž skeptisku attieksmi pret tā rezultātu, norādot, ka 300 000 nepilsoņu - galvenokārt etniskajiem krieviem - bija liegta dalība referendumā.

Vienlaikus Putins mudina aktīvāk strādāt pie Krievijas kultūras un izglītības popularizēšanas pasaulē, jo īpaši tajās valstīs, kur vērā ņemama iedzīvotāju daļa runā krievu valodā vai saprot šo valodu.

Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretārs Jānis Sīlis sacīja, ka Putina rakstā ir redzams, ka Krievijas prezidenta pirmsvēlēšanu kampaņas gaisotnē īpaša uzmanība tiek pievērsta tēmai par starptautisko organizāciju rekomendācijām. "Nav noslēpums, ka Krievijas viedoklis mēdz atšķirties no starptautisko demokrātiju vairākuma viedokļa daudzos jautājumos (piemēram, par Sīriju, Irānu u.c.), taču gribētos ticēt, ka šāda viedokļu atšķirība nav attiecināma uz vairāku starptautisko organizāciju rekomendācijām pašai Krievijai," sacīja ĀM pārstāvis.

Sīlis pauda cerību, ka Krievija ir gatava īstenot ANO, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas un Eiropas Padomes izteiktās rekomendācijas attiecība uz pašu mājām. Tāpat ĀM cer, ka Krievija ir gatava pilnā mērā īstenot, piemēram, savas vēl neizpildītās apņemšanās, iestājoties Eiropas Padomē.

Par pārmetumiem, ko Krievijas premjers Putins savā rakstā ir veltījis citām valstīm, ĀM vēlreiz atgādina, ka attiecībā uz Latviju tie ir nepamatoti. Latvija savu dialogu ar starptautiskajām organizācijām veic nepastarpināti un ļoti augstu vērtē sadarbību ar šīm organizācijām un to pārstāvjiem. "Latvijas likumdošana pilsonības (tai skaitā naturalizācijas), valodas un mazākumtautību jautājumos ir izstrādāta ciešā sadarbībā ar starptautiskajām organizācijām un to pārstāvjiem un atbilst starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem. Arī Latvijas izglītības modelis ir viens no mazākumtautības visatbalstošākajiem pasaulē - valsts finansē mazākumtautību izglītību astoņās valodās, to skaitā vairāk nekā 100 skolas krievu valodā," piebilda Sīlis.