Foto: AP/Scanpix

Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēl paliks pie varas, bet attiecībās ar Krieviju šis gads ir neprognozējams un var notikt viss, otrdien Lietuvas uzņēmējiem sacījis Eiropas Savienības misijas vadītājs Krievijā Vīgauds Ušacks.

"Šobrīd Krievijas politikā nav nekādas alternatīvas. Lai gan opozīcijā tiešām ir daudz gaišu cilvēku, viņi tomēr ir sašķelti. Vladimiru Putinu atbalsta visa politiskā konjunktūra, represīvās struktūras ļoti stipri iesaistītas Krievijas politiskajā un ekonomiskajā dzīvē," viņš norādījis, runājot Lietuvas uzņēmējdarbības konfederācijas rīkotā pasākumā.

Pēc diplomāta teiktā, viņš saskata "zināmas pozitīvas zīmes Eiropas Savienības iekšienē", runājot par attiecību attīstību ar Krieviju, bet jāsaprot, ka attiecību līmenis nekad nebūs tāds kā agrāk.

Kā atgādinājis Ušacks, līdz Kremļa agresijai Ukrainā Rietumu pasaule vēl centās ticēt, ka Krievija var kļūt par ES stratēģisko partneri.

"Agresija Ukrainā pielika punktu divkosībai," viņš piebildis.

ES misijas vadītājs arī norādījis, ka Krimas aneksija un rīcība Ukrainā Krievijai izmaksā ļoti dārgi. "Sankcijas Krievijai devušas ļoti sāpīgu triecienu. Līdz februārim tai jārefinansē parādi 160 miljardu dolāru apmērā, bet valūtas krājumi izsīkst, un par labu nenāk arī naftas cenu kritums," viņš sacījis.

Turklāt problēmas Krievijai rada arī kara bēgļi no Ukrainas. Pēc Ušacka teiktā, šobrīd Krievijā patvērušies viens līdz pusotra miljona cilvēku, kas bēguši no karadarbības zonas.

Apspriedē piedalījās arī jaunais Lietuvas vēstnieks Maskavā Remigijs Motuzs, kas pagājušajā piektdienā saņēma no prezidentes Daļas Grībauskaites akreditācijas rakstu. Žurnālistiem viņš sacījis, ka būtisku vietu viņa darbībā ieņems ekonomisko jautājumu risināšana, kurā viņam palīdzēs arī muitas atašejs Rimants Budgens, kas sāks strādāt šai amatā no februāra.

"Šobrīd, iespējams, būtu pāragri runāt par atkusni, jo tas atkarīgs ne tikai no Lietuvas, bet arī no kopējā konteksta, ko nosaka ne tikai Krievijas un Lietuvas, bet arī Eiropas Savienības valstu nostāja un kopējā situācija," izteicies vēstnieks. Viņš piebildis, ka daudzas valstis attiecībās ar Maskavu izvēlas pragmatisku ceļu, un paudis viedokli, ka Lietuvas uzņēmēji tomēr varētu turpināt sadarbību ar Krieviju.

"Nepieciešama profesionāla sadarbība. Saprotam, ka sankcijas reiz beigsies," spriedis Motuzs.

Tomēr lietuviešu uzņēmēji izteikuši vilšanos un neapmierinātību ar vairākiem Krievijas soļiem, kas vērsti pret viņiem.

Kā uzskata Lietuvas uzņēmējdarbības konfederācijas prezidents Valds Sutkus, alternatīvas lietuviešiem būtu jāmeklē Rietumos.

"Lietuvas un Krievijas ekonomiskie sakari saglabājas, taču Krievija visiem iespējamajiem līdzekļiem mēģina apgrūtināt mūsu uzņēmēju iekļūšanu savas valsts tirgū. Te liela nozīme ir arī mūsu valsts ieguldījumam, palīdzot uzņēmējiem pārorientēties uz Rietumiem," viņš norādījis.

Lietuvas autopārvadājumu asociācijas "Linava" prezidija loceklis Daiņus Abramavičs atgādinājis, ka 2014.gada novembrī Krievija noteikusi pārvadātājiem riska profilu, paredzot pilna apmēra pārbaudes tiem transportlīdzekļiem, kas reģistrēti vai piekrauti Lietuvā. Viņš norādījis, ka šāds lēmums sagādās Lietuvas pārvadātājiem papildu izdevumus un vēl vairāk apgrūtinās darba apstākļus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!