Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Austrālijas zinātnieki, novērojot zvirbuļus, secinājuši, ka karstākā klimatā dzimuši vienas sugas putni ir mazāki. Turklāt, temperatūrai augot visā pasaulē un pastiprinoties karstuma viļņiem, zvirbuļu sarukšana kļuvusi par tendenci, atsaucoties uz pētījumu, raksta "Popular Science".

Portāls atzīmē, ka jau 1847. gadā vācu biologs Karls Bergmans secināja, ka auksts klimats veicina lielāku ķermeņu veidošanos, bet siltā klimatā izplatītāki ir mazie dzīvnieki. Tam skaidrojums bija vienkāršs – lieliem ķermeņiem ir vieglāk saglabāt siltumu. Viņa secinājumi izrietēja no kopējās dzīvnieku pasaules izpētes, neņemot vērā atsevišķus izņēmumus, piemēram, ziloņus.

Šis princips attiecas arī uz putniem, secināts pētījumā. Turklāt putnu izmēru īpaši ietekmē karstākās temperatūras vasarā, ne aukstākās ziemā. Tas nozīmē, ka, pieaugot karstuma viļņu intensitātei vasarā, putnu izmērs turpinās sarukt, neskatoties, piemēram, uz aukstām ziemām. Pētījumā novēroti zvirbuļi kopumā 30 vietās Austrālijā un Jaunzēlandē. Viņi secinājuši, ka zvirbuļi mazāki bijuši tajos apgabalos, kuros temperatūras vasarās ir karstākas, turklāt to nemaz nav ietekmējušas ziemas temperatūras.

Lai gan pētījuma autori koncentrējušies tieši uz izmaiņām zvirbuļu populācijā, viņi norāda, ka "vairāku putnu sugu pārstāvji varētu palikt mazāki". Viens no zinātniekiem Simons Grifits skaidro, ka pētniekiem vēl jāsaprot, vai šīs pārmaiņas kopumā putniem nāk par labu vai viņu stāvoklis pasliktinās. Pētījuma vadītājs Semjuels Endrjū skaidro, ka, ja šīs pārmaiņas patiešām ir tieša reakcija uz klimata sasilšanu, varētu atklāties, ka apdraudētas ir tieši tās putnu sugas, kuru īpatņi nesarūk. Zinātnieki atzīmē, ka zvirbuļi ir viena no izplatītākajām putnu sugām pasaulē, un tādēļ salīdzinoši viegli šādu pētījumu iespējams veikt arī citviet pasaulē.

"Popular Science" raksta, ka pērn Kanādas zinātnieki secināja, ka palielinoties ūdens temperatūrai, samazinās daudzu sugu zivju izmērs. Turklāt atsevišķas sugas vidēji sarūkot pat par 30%, kas savukārt tiek skaidrots ar to, ka siltā ūdenī ir grūtāk absorbēt nepieciešamo skābekļa daudzumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!