Foto: Scanpix/Reuters
Pacietība, ieinteresētība darāmajā darbā un pārdomāta valsts atbalsta sistēma ir ļāvusi gada laikā Vācijai vairāk vai mazāk tikt galā ar aptuveni vienu miljonu bēgļu, kas kā lavīna pērn ieradās šajā Rietumeiropas valstī.

Vācijas austrumos esošā Leipciga, salīdzinot ar rietumu lielpilsētām Ķelni vai Štutgarti, nav tik iecienīta bēgļu vidū. Bijušās Austrumvācijas pavalstis joprojām ir nabadzīgākas, kā arī austrumvāciešiem nav tik lielas pieredzes bēgļu uzņemšanā un integrēšanā, vai, kā saka paši austrumvācieši, "mēs ar šo problēmu saskaramies tikai pēdējos gados, iepriekš mums nekādu bēgļu nebija".

Patlaban Leipcigā mīt aptuveni 5000 cilvēku, kuri Vācijā ir lūguši patvērumu. Lielākoties viņi ir no Sīrijas un Afganistānas. Pirmo gadu viņi mīt dažādās pagaidu mītnēs – Leipcigā tās ir aptuveni 30. Portāla "Delfi" žurnālistam bija izdevība apmeklēt vienu no šiem bēgļu centriem.

Bēgļu mītne skolā

Vācijas Demokrātiskās Republikas laikos celtā skolas ēka ir ļoti līdzīga Latvijā esošajām paneļu tipveida skolām. Tā atrodas pilsētas centra dienvidu daļā, jaukā rajonā ar jūgendstila ēkām un bruģētām ielām. Ēkā vēl pērn bija pilsētas 3. pamatskola, bet tad to nolēma rekonstruēt, un bērnus pārcēla uz blakus esošo skolas jauno korpusu. Rekonstrukcijas plāni mainījās pērn rudenī, kad pilsētai strauji vajadzēja atrast mitekļus vairākiem tūkstošiem imigrantu. Leipcigas pašvaldība šim nolūkam izmantoja gan armijas kazarmas, gan kopmītnes, gan arī šo jau remontdarbiem atbrīvoto pamatskolas ēku.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!