Foto: AFP/Scanpix
Neraugoties uz virkni ekonomisku un politisku saspīlējumu, migrācijas krīzi un ģeopolitiskajiem sarežģījumiem, šā gada trešajā ceturksnī optimisms Eiropā un ASV ir pieaudzis, savukārt Latvijas patērētāji šajā ceturksnī iezīmē ne tik optimistisku ainu – apmierinātības indekss samazinājies par pieciem punktiem, sasniedzot 74, liecina starptautiskās informācijas un mērījumu kompānijas "Nielsen" dati.

ASV iedzīvotāju optimisma indekss piedzīvojis 18 punktu pieaugumu, sasniedzot 119. Tas ir augstākais rādītājs desmit gadu laikā, kopš "Nielsen" šos rezultātus apkopo. Līdz ar to ASV ierindojas otrajā vietā starp visoptimistiskākajām valstīm, piekāpjoties vien Indijai, kur optimisma līmenis ir nemainīgi augsts un novērtēts ar 131 punktu.

Arī Eiropas kopējais optimisma indekss pieaudzis jau trešo ceturksni pēc kārtas – augšupejoša tendence redzama 21 no 32 valstīm, veidojot Eiropas vidējo indeksa rādījumu 81, kas ir augstākais kopš 2008.gada. Visbūtiskāk optimisms pieaudzis Polijā (indekss 80, pieaugot par 10 punktiem) un Portugālē (66, pieaugot par deviņiem punktiem), bet Vācija tas sasniedzis 100 punktu robežšķirtni.

Arī Lielbritānijā optimisms palielinājies jau septīto ceturksni pēc kārtas, sasniedzot 103 – augstāko rādītāju pētījuma vēsturē. Ziemeļnieki trešajā ceturksnī demonstrējuši atturību – indekss samazinājies visās Skandināvijas valstīs, Latvijā un Igaunijā. Tikai Lietuvā vērojams piecu punktu pieaugums, sasniedzot 88.

Pētījums liecina, ka lielākai daļai Baltijas iedzīvotāju lielākās galvassāpes sagādā veselība – Latvijā 29%, Igaunijā 33%, bet Lietuvā pat 41% respondentu to minēja kā vienu no galvenajiem raižu iemesliem. Trešajā ceturksnī visā Baltijā mazinājušās kara bailes. Latvijā tās kā galveno raižu avotu minējuši 13%, Igaunijā – 10%, Lietuvā – 5%. Norimstot bailēm no kara, parādījusies jauna tendence - iedzīvotāju prātus nomāc bēgļu jautājums.

Šis aspekts, kas pirmo reizi "Nielsen" veiktajā patērētāju noskaņojuma pētījumā izskanēja šā gada otrajā ceturksnī, kļūst par ikdienas raižu avotu arvien lielākam skaitam iedzīvotāju. 5% Latvijas iedzīvotāju un 10% igauņu to norādīja kā vienu pirmajiem ikdienas bažu avotiem 2015.gada trešajā ceturksnī. Vairākās Eiropas valstīs iedzīvotāju prātus nodarbina bažas par terorisma draudiem, kas trešajā ceturksnī bija nedaudz pieaugušas, salīdzinot ar 2015.gada otro ceturksni.

Pētījuma dati arī liecina, ka 56% respondentu pasaulē uzskata, ka viņu valstī vēl joprojām ir ekonomiskā recesija. Latvija šajā ziņā demonstrē vienu no augstākajiem rādītājiem – tā domā 70% respondentu, kas ir par 51% vairāk, nekā otrajā ceturksnī.

Līdzīgs noskaņojums ir Kanādā (71%, par 25% vairāk nekā ceturksni iepriekš), Krievijā (79%), Ukrainā (96%), Honkongā (56%) un Malaizijā (89%). Neraugoties uz šādu pesimistisku vērtējumu, pieaug patērētāju gatavība individuālajiem, ar dzīvesstilu saistīto produktu pirkumiem – jaunam apģērbam, izklaidei ārpus mājas, brīvdienām un mājokļa labiekārtošanai.

Patērētāju noskaņojumu pasaulē "Nielsen" nosaka, izmantojot robežšķirtni 100. Indeksa rādītāji virs tās nozīmē optimistiskāku, bet zem – pesimistiskāku attieksmi. Patērētāju apmierinātības indeksu veido trīs galvenie rādītāji – cilvēku prognozes par darba iespējām tuvākā gada laikā, personīgās finanšu situācijas vērtējums tuvāka gada laikā un cilvēku spēja veikt lielākus pirkumus mājsaimniecībai.

"Nielsen" ir globāla informācijas un mērījumu kompānija mārketinga un patērētāju informācijas, televīzijas un citu mediju mērījumu, tiešsaistes un mobilo mērījumu jomā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!