Lielbritānija un ASV piektdien brīdinājušas Krieviju, ka "humānās palīdzības" izmatošana karaspēka ievešanai Ukrainā ir "pilnīgi nepieņemama" un tiks uzskatīta par "invāziju".
Krievija iepriekš nāca klajā ar priekšlikumu izveidot "humānos koridorus", lai sniegtu palīdzību civiliedzīvotājiem, kas bēg no Doņeckas, kur norisinās kaujas starp Ukrainas armiju un Maskavas atbalstītajām krievu algotņu un viņu vietējo līdzskrējēju bruņotajām bandām.
ASV vēstniece Samanta Pauere, uzstājoties ANO Drošības padomē, norādīja, ka uz vietas atrodas starptautiskās palīdzības organizācijas, kas karadarbības zonā sniedz atbalstu civiliedzīvotājiem.
"Jebkura tālāka Krievijas vienpusēja iejaukšanās Ukrainas teritorijā, tostarp humānās palīdzības sniegšanas aizsegā, būtu pilnīgi nepieņemama un ļoti satraucoša un tiktu uzskatīta par iebrukumu Ukrainā," uzsvēra Pauere.
Arī Lielbritānijas ārlietu ministrs Filips Hamonds aicinājis Maskavu "izvairīties no jebkādām provokatīvām darbībām".
"Esmu ļoti norūpējies par ziņām, ka pieaug smagā bruņojuma plūsma no Krievijas uz Ukrainas suverēno teritoriju, un par ziņām, ka Krievijas bruņotie spēki īsteno humāno intervenci trešajā valstī," norādīja Hamonds.
"Apstākļu šādai intervencei Austrumukrainā acīmredzami nav. Šajos apstākļos šāda intervence būtu nepamatota un nelikumīga," piebilda Lielbritānijas ārlietu ministrs.
Maskava ierosinājusi, lai palīdzības transportus organizētu Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja (ICRC), taču nav skaidrs, cik lielā mērā ICRC spētu kontrolēt šādu operāciju.
"Steidzamā humānā palīdzība jāsniedz starptautiskām organizācijām, kurām ir zināšanas, pieredze un neatkarība, lai to veiktu. To nedrīkst darīt Krievija," uzsvēra Pauere.
Viņa norādīja uz 2008.gada iebrukumu Gruzijai piederošajā Dienvidosetijā, ko Krievija mēģināja attaisnot ar draudiem civiliedzīvotājiem.
Arī ANO ģenerālsekretārs Bans Kimuns atzinis, ka "šobrīd situāciju atbilstoši risina Ukrainas valdība sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem".
