Savu pirmo slepenpoliciju – Viskrievijas ārkārtas komisiju jeb Čeku –, kas nodarbojās ar represijām, lielinieki ar Vladimiru Ļeņinu priekšgalā dibināja jau īsi pēc nākšanas pie varas 1917. gada nogalē.
Lai gan Čeka pie cilvēku nošaušanas bez tiesas ķērās klāt uzreiz, 1918. gada 5. septembrī tika izdots dekrēts "Par sarkano teroru", kas oficiāli pasludināja terora politikas sākumu.
Lai pieminētu šo datumu un lielinieku represiju upurus, Sanktpēterburgā otrdien uz mītiņu pulcējās 50 līdz 100 cilvēki, ziņo "Radio Svoboda". Dalībnieki nolika ziedus pie Petropavlovskas cietokšņa, kur notika cilvēku nošaušanas.
Aktīvisti arī norāda, ka varasiestādes gadu no gada ignorē piedāvājumus šai vietā atklāt piemiņas plāksni terora upuriem.
Savukārt Kirovā varasiestādes šajā dienā atklājušas pieminekli pirmajam Čekas vadītājam Fēlikam Dzeržinskim, ziņo "Novaja Gazeta". Pilsētā vienlaicīgi notika arī neorganizēta ziedu nolikšana pie politisko represiju piemiņas vietās.
Dzeržinska pieminekļa izveides iniciatori bijuši Čekas garīgie mantinieki Krievijas Federālā drošības dienesta (FDD) veterāni un ideju atbalstīja Kirovas dome. Pieminekļa atklāšanas laiks saskaņots ar Dzeržinska 140. dzimšanas dienu.
"Tā ir mūsu vēsture, kas mūs visus apvieno," pieminekļa atklāšanas ceremonijā teica vietējās FDD nodaļas vadītājs Sergejs Močalovs.
Kopš Vladimira Putina nākšanas pie varas Krievijā arvien vairāk notiek atgriešanās pie padomju vēstures slavināšanas. Šogad veikta aptauja liecina, ka Krievijas iedzīvotāji par visizcilāko visu laiku un tautu personību atzīst diktatoru Josifu Staļinu.
Maskava arī intensīvi ekspluatē Otrā pasaules kara vēsturi, cīņu pret nacismu izmantojot kā propagandas ieganstu ārpolitikā. Ar šiem līdzekļiem Kremlis, domājams, cenšas saliedēt sabiedrību un stiprināt Putina varu.
Viens no centrālajiem elementiem šajā procesā ir Uzvaras dienas svinības 9. maijā, kas no kara beigu un upuru pieminēšanas vairāk kļuvušas par agresijas un varenības demonstrēšanu.
