Pasaules militārie tēriņi 2015. gadā ir sasnieguši gandrīz 1,7 triljonus ASV dolāru, un pirmo reizi kopš 2011. gada pieaugums vērojams otro gadu pēc kārtas, atsaucoties uz Stokholmas Starptautiskā Miera izpētes institūta (SIPRI) ziņojumu, vēsta laikraksts "The Washington Post".
ASV joprojām ir nesasniedzami lielākās tērētājas (596 miljardi), kuras, par spīti kritumam 2014. gadā, veido vairāk nekā trešo daļu no visas pasaules militārajiem izdevumiem. Otrajā vietā ir Ķīna (215 miljardi), bet trešajā pārsteidzošā kārtā Saūda Arābija (87.2 miljardi), kas ir apsteigusi Krieviju (66,4 miljardi).
Šo lēcienu daļēji varētu skaidrot ar Saūda Arābijas iesaisti karā Jemenā, kuru nemieri ir pārņēmuši jau ilgāk par gadu. Kopš 2006. gada Saūda Arābijas ikgadējais militārais budžets ir pieaudzis gandrīz par divām reizēm. Taču līdzīga aina ir arī ar Krieviju, raksta medijs.
Kopumā liela ietekme uz ieroču tirgu bijusi naftas cenu kritumam, norāda SIPRI.
"Saūda Arābija apsteidza Krieviju, kļūstot par trešo lielāko tērētāju, galvenokārt rubļa vērtības krišanās dēļ," secina pētnieki. Viskrasākie aizsardzības budžetu kritumi ir Venecuēlā (kritiens par 64 %) un Angolā (vairāk par 40 %). Abu šo valstu ekonomikas ir atkarīgas no naftas eksporta.
Tikmēr Āzijā noritējusi steidzīga militarizācija – reģionā militārie izdevumi 2015. gadā auguši par 5,4 %. Galvenokārt tas saistīts ar notiekošo Ķīnas militāro stiprināšanos un tās kaimiņu bažām.
"Militārie tēriņi 2015. gadā rāda kontrastējošas tendences. No vienas puses, tēriņu tendence atspoguļo eskalējošos konfliktus un pieaugošo spriedzi daudzās pasaules daļās, bet no otras puses, tie rāda skaidru pauzi pēdējās desmitgades naftas finansētā militāro tēriņi pieaugumā. Šī nestabilā politiskā un ekonomiskā situācija rada neskaidru ainu par nākamajiem gadiem," analizē SIPRI.
