Saūda Arābijas varasiestādes solījušas samazināt naftas ieguvi, ja Krievija beigs atbalstīt Sīrijas prezidentu Bašaru al Asadu, vēsta laikraksts "The New York Times", atsaucoties uz amerikāņu un saūdarābu avotiem.
Naftas ieguves samazināšana, domājams, varētu izraisīt "melnā zelta" cenu kāpumu. Saūda Arābija ir gatava izmantot savas dominējošās pozīcijas pasaules naftas tirgū, ja Maskava atteiksies no Damaskas valdības atbalstīšanas.
Krievijai un Saūda Arābijai bijušas sarunas vairāku mēnešu garumā par šo jautājumu, tomēr "būtisku progresu" panākt nav izdevies.
Pagaidām nav skaidrs, cik lielā mērā Saūda Arābija sarunu gaitā saistījusi naftas ieguves jautājumu ar Sīrijas problēmas atrisinājumu.
Saūda Arābijas amatpersonas apgalvojušas ASV, ka var ietekmēt Krievijas nostāju Sīrijas jautājumā, jo var izraisīt naftas cenu kāpumu, kam savukārt ir būtiska nozīme Krievijas tautsaimniecībai laikā, "kad Krievija cieš naftas cenu krituma dēļ".
Iepriekš Saūda Arābijas vadība mēdza izteikties, ka ekonomiskos jautājumus risinās, ģeopolitisko situāciju neņemot vērā.
Šobrīd nav skaidrs, kā ir mainījušās saūdarābu varasiestāžu ārpolitikas prioritātes, tomēr jaunais monarhs Salmans ibn Abdulazizs as Saūds pēc karaļa Abdullas nāves solīja turpināt sava priekšteča politiku.
Sīrijā kopš 2011.gada notiek pilsoņkarš, kurā pret valdību cīnās sašķeltās bruņotās opozīcijas grupējumi un ekstrēmistu organizācijas, tādas kā "Islāma valsts" un ar "Al Qaeda" saistītā "Al Nusra". Atbilstoši ANO datiem kopš karadarbības sākuma Sīrijā dzīvību zaudējuši vairāk nekā 200 000 cilvēku.
Saūda Arābija un Katara jau kopš pilsoņkara sākuma bijušas galvenās nemiernieku atbalstītājas, tos nodrošinot ar finansēm un bruņojumu.
