Ja normāli uz 100 meitenēm jādzimst aptuveni 105 zēniem, tad Gruzijā šī attiecība 2004. gadā bija sasniegusi 100 pret 114, kas ir liela demogrāfiskā problēma, skaidro ANO Iedzīvotāju fonda Gruzijas pārstāvniecības vadītāja Lela Bakradze.
Portāls šo problēmu raksturo ar piemēru, ko izstāstījusi kādas abortu izdarījušas sievietes māsa. Vīra ģimene bijusi lielā sajūsmā, ka gaidāms mazbērns un jau izvēlējusies viņam vārdu, pieņemot, ka tas būs puika.
Taču, kad ārsta vizītes laikā uzzināt, ka bērniņš būs meitene, viss mainījies. Vīra turīgie vecāki uzskatījuši, ka pirmdzimtajam obligāti ir jābūt zēnam un norādījuši, ka meitene no viņiem neko nesaņems, kā arī jaunā ģimene var negaidīt vecāku palīdzību, kamēr nepiedzims puika. Galu galā sieviete padevusies vīra un viņa vecāku spiedienam un veikusi abortu.
Pēdējos 25 gados tādu stāstu Gruzijā ir sakrājies tūkstošiem, skaidro ANO Iedzīvotāju fondā. Sevišķi izteikta šī problēma bijusi deviņdesmito gadu sākumā.
Šo tendenci veicinājusi sliktā ekonomiskā situācija, bruņotie konflikti, vājā izglītība un spēcīgās tradīcijas. Daudzi vecāki dēlā redz darba rokas un aizstāvi, kurš, atšķirībā no meitas, vienmēr paliktu par ģimenes balstu.
Gruzīnu ārsti pastāvīgi meklējot veidus, kā izskaust selektīvos abortus. Sievietes, kas nāk uz abortiem, parasti neatzīstot, ka dara to tāpēc, ka nevēlas meitu.
Ārste ginekoloģe Tinatina Gagua medijam stāsta, ka Gruzijā aborti ir legāli līdz 12 grūtniecības nedēļai, kad simtprocentīgi noteikt augļa dzimumu parasti vēl nemaz nevarot. Viņa iesaka, ka bērna dzimumu vecākiem ārstiem vajadzētu atklāt tikai tad, kad tas ir nekļūdīgi nosakām – pēc 12 nedēļu termiņa, kurā ir atļauti aborti.
Arī Gruzijas Veselības ministrs Dāvids Sergejenko atbalsta šādu rekomendāciju.
Ministrija gan uzver, ka, augot labklājībai un cilvēku apziņai, abortu skaits pēdējos gados ir ievērojami samazinājies. Taču dabiskā dzimumu līdzsvara atgūšana var prasīt desmitgades, atzīst iestāde.