Aptuveni 2300 gadus senās kapenēs Ķīnas Šaaņsji provincē līdzās lūša, leoparda un melnā lāča kauliem atrastas līdz šim zinātniekiem nezināmas gibonu sugas skeleta paliekas, vēsta portāls "Science".
Pētot atrasto dzīvnieka galvaskausu, ar datormodelēšanas palīdzību secināts, ka šis gibons bijis citāds, nekā līdz šim zināmie. Domājams, ka par "Junzi imperialis" nosauktais pērtiķis izzudis pirms vairākiem simtiem gadu cilvēku darbības rezultātā.
Atklājums dod mājienu, ka cilvēku darbības rezultātā dzīvnieku sugas izzudušas vēl ilgi pirms modernās ēras.
"Visiem pasaules pērtiķiem – šimpanzēm, gorillām, orangutaniem un giboniem – cilvēku darbības dēļ mūsdienās draud izzušana, bet nebija zināms, ka kāda suga jau būtu izzudusi medību vai biotopu iznīcināšanas dēļ," raidsabiedrībai BBC norāda Londonas Zoologu savienības vadošais pētnieks Semuels Turvijs.
Viņaprāt, šis atklājums arī izceļ gibonu sugas ievainojamību vispār.
Kapenes, kurās atrasti pērtiķa kauli, varētu būt piederējušas Ķīnas pirmā imperatora Cjiņa Šihuana, kurš pavēlēja celt Lielo Ķīnas mūri, vecmāmiņai.
Ķīnas kultūrā giboni tika augstu vērtēti un tika turēti kā smalki mājdzīvnieki.
Giboni ir mazākie no pērtiķiem un mūsdienās sastopami Āzijas tropiskajos lietus mežos. Viņi pazīstami ar savu balsi un spēju ar garajām rokām pārvietotie pa koku galotnēm.
Vairums gibonu sugu draud izzušana mežu izciršanas, medību un nelegālās tirdzniecības dēļ. Ķīnā nesen izzudušas jau divas gibonu sugas, bet pārējās ir kritiski apdraudētas.
Ķīnā sastopamais Hainanas gibons ir viens no pasaulē retākajiem zīdītājiem, zināms, ka palikuši tikai 26 šīs sugas pārstāvji, raksta BBC.
