"Kijevai arī jāpilda savi pienākumi," sacījis Basurins, pārmetot Ukrainas armijai ofensīvas turpināšanu Donbasā.
Jau ziņots, ka pēc teju 17 stundas ilgām sarunām Ukrainas prezidentam Petro Porošenko, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, Vācijas kanclerei Angelai Merkelei un Francijas prezidentam Fransuā Olandam izdevies panākt vienošanos par uguns pārtraukšanu Austrumukrainā 15.februārī.
Vienošanās paredz arī smago ieroču atvilkšanu no frontes līnijas, ārvalstu karavīru, algotņu un militāras tehnikas izvešana no Ukrainas, visu gūstekņu apmaiņu, kontroles atjaunošanu uz robežas ar Krieviju, Ukrainas banku sistēmas un sociālo maksājumu atjaunošana konflikta skartajā reģionā, kā arī izmaiņas Ukrainas konstitūcijā, kas saistītas ar varas decentralizāciju un īpaša statusa piešķiršanu Luhanskas un Doņeckas apgabaliem. Plāns paredz arī sarunu uzsākšanu par vēlēšanu rīkošanu Doņeckas un Luhanskas apgabalos.
Ieroču atvilkšanai jāsākas ne vēlāk kā otrajā dienā pēc uguns pārtraukšanas un tā jāpabeidz 14 dienu laikā. Savukārt gūstekņu apmaiņa jāpabeidz ne vēlāk kā piektajā dienā pēc ieroču atvilkšanas, vēsta "Itar-Tass".
Vienošanās paredz, ka ārvalstu karavīru, algotņu un militāras tehnikas izvešanai no Ukrainas jānotiek Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) uzraudzībā. EDSO uzraudzīs arī uguns pārtraukšanu.
Merkele Minskā panākto vienošanos nodēvējusi par "cerību staru", turpretim Olands paziņojis, ka tuvākas stundas būs izšķirošas vienošanās realizēšanai, ziņo Vācijas raidsabiedrība "Deutsche Welle" (DW).
Savukārt Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons norādījis: "Vladimiram Putinam ir jāzina, ka, ja vien viņš nemainīs savu uzvedību, netiks mainītas arī ieviestās sankcijas."
Jau vēstīts, ka ASV Minskas vienošanos nodēvējusi par "potenciāli nozīmīgu soli", uzverot, ka vienošanās patiesais pārbaudījums būs tās pilna un nepārprotama īstenošana.
