Serbija savas valsts robežu ļaus šķērsot tikai tiem nelegālajiem imigrantiem, kas vēlēsies lūgt patvērumu Austrijā vai Vācijā, trešdien paziņoja Serbijas labklājības ministrs Aleksandars Vulins.
"Balstoties uz Austrijas valdības lēmumu (..), [Serbija] neļaus imigrantiem turpināt ceļu, ja vien tie ziņos par nodomu meklēt patvērumu Austrijas vai Vācijas teritorijā," viņš sacīja reportieriem migrantu uzņemšanas centrā.
Šie pasākumi stājas spēkā trešdien un reģistrējoties imigrantiem vajadzēs norādīt vietu, kur viņi vēlas lūgt patvērumu, teica Vulins.
Slovēnijas ārlietu ministrs Karls Erjavečs atklāja, ka viņa pārstāvētā valsts ceturtdien apspriedīs imigrācijas jautājumus, tostarp robežu šķērsojošo migrantu griestu noteikšanu.
Austrija trešdien paziņoja, ka plāno šogad uzņemt ne vairāk kā 37 500 patvēruma meklētājus. Savukārt līdz 2019.gada vidum valsts vēlas uzņemt ne vairāk kā 127 500 patvēruma meklētājus.
Austrija 2015. gadā reģistrēja 90 000 lūgumu pēc patvēruma, kas ir par vismaz 200% vairāk nekā iepriekšējā gadā, un šim gadam prognozē 120 000 lūgumu.
Austrija arī paziņoja, ka neielaidīs valsts teritorijā migrantus, kuru mērķis ir doties cauri Austrijai uz kādu citu valsti, izņemot Vāciju.
Šāds solis sperts saistībā ar pieaugošo imigrantu skaitu, kurus Vācija sūta atpakaļ uz Austriju un kuru galamērķis bijusi Skandināvija vai kāda cita Eiropas valsts.
Pērn pa tā saukto Balkānu maršrutu, kurā ir Grieķija, Maķedonija, Serbija, Ungārija, Horvātija un Slovēnija, Eiropā ieradās apmēram 850 tūkstoši bēgļu un migrantu.
Atbilstoši ES robežaģentūras "Frontex" datiem nelegālo imigrantu skaits, kas pērn ieradies ES, pārsniedz 1,2 miljonus.
Lielākā nelegālo imigrantu daļa necenšas palikt pirmajās ES valstīs, kuras viņi sasniedz - Itālijā vai Grieķijā -, bet dodas tālāk uz Vāciju, kur valsts patvēruma meklētājiem nodrošina dāsnus pabalstus un sociālās garantijas.
Otrs populārākais nelegālo imigrantu galamērķis ES ir Zviedrija, kur viņi arī līdz šim varēja rēķināties ar dāsnu valsts atbalstu.
Nelegālo imigrantu vidū tikai 30% ir Sīrijas kara bēgļi, pārējie ir ekonomiskie imigranti, decembrī atzina Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.
