Serbija nolūkā paaugstināt armijas kaujas spējas varētu atjaunot obligāto karadienestu, kas tika likvidēt pirms deviņiem gadiem, otrdien paziņojis prezidents Aleksandrs Vučičs.
Serbijas armija 2011. gadā pilnībā pārgāja uz profesionālo dienestu, taču militārpersonas joprojām ir zemu apmaksātas un slikti apgādātas.
Pēc pārejas uz profesionālo armiju Serbija tomēr saglabājusi arī brīvprātīgo dienestu un rezerves vienības.
Vučičs pavēstīja, ka šobrīd tiek apsvērta vispārējās karaklausības atjaunošana pēc 2020.gada, obligātā dienesta ilgumu nosakot no trīs līdz sešiem mēnešiem.
"Mēs joprojām par to domājam (..). Tas ir atkarīgs no finansējuma," Vučičs informēja žurnālistus Belgradas pievārtē esošajā Batajnicas gaisa spēku bāzē.
Viņš piebilda, ka jauniešiem, kas izgājuši karadienestu, paredzēts piešķirt priekšrocības, pretendējot uz darbavietām sabiedriskajā sektorā.
Serbu politiķi jau iepriekš atkārtoti izteikuši ideju par vispārējās karaklausības atjaunošanu, taču militārie eksperti norāda, ka tas būtu pārāk dārgi un ka šāds īss dienesta periods maz ko dotu armijas kaujasspēju vairošanai.
2018.gada budžetā Serbijas armijai, kuras sastāvā ir 40 000 karavīru, atvēlēti 703 miljoni ASV dolāru (aptuveni 600 miljoni eiro) jeb 1,39% no valsts iekšzemes kopprodukta, kamēr pērn aizsardzībai tika tērēti 693,8 miljoni dolāru.
Pēdējo gadu laikā Serbija centusies vairot savas armijas kaujasspējas, pieņemot dāvinājumā no Krievijas sešus iznīcinātājus MIG-29 un iegādājoties deviņus kompānijas "Airbus" ražotos helikopterus.
Vučičs un aizsardzības ministrs Aleksandrs Vulins vairākkārt izteikušies par iespējamo papildus tanku, triecienhelikopteru un bruņutransportieru iegādi no Krievijas, kā arī par iznīcinātāju pirkšanu Baltkrievijā, taču pagaidām šādi darījumi nav slēgti.
2006. gadā Serbija, kas pieturas pie militārās neitralitātes principa, pievienojās NATO programmai "Partnerība mieram", bet 2015. gadā tā parakstīja ar aliansi Individuālās partnerības rīcības plānu, kas ir augstākā sadarbības pakāpe ar tām valstīm, kuras netiecas kļūt par NATO loceklēm.
Lai gan Belgrada cenšas līdzsvarot savas attiecības ar Maskavu un Rietumiem, 2017. gadā Serbija iesaistījās vairāk nekā 100 kopīgās aktivitātēs ar NATO vai atsevišķām tās dalībvalstīm, tostarp 13 militāros manevros.
Kamēr ar ASV Serbijas armija pērn iesaistījās septiņās divpusējās aktivitātēs, ar Krieviju bija tikai divi šādi sadarbības gadījumi.
