Serbijas armija piedalīsies 9.maija militārajā parādē Maskavā, taču valsts politiķi skaidro, ka tas neatspoguļojot valsts attieksmi pret integrāciju Eiropā un pienākumiem Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas vadībā.
Svinībās Serbiju pārstāvēs valsts prezidents Tomislavs Nikoličs, kurš nolēma, ka parādē Sarkanajā laukumā jāpiedalās arī Serbijas Bruņoto spēku pārstāvjiem.
Belgrada apgalvo, ka tās līdzdalībai parādē esot vēsturiska nozīme, jo tā līdz ar Padomju Savienību devusi būtisku ieguldījumu cīņā pret fašismu.
Tomēr šis lēmums ir izraisījis diskusijas par Serbijas ārpolitikas prioritātēm un tās nostāju Ukrainas jautājumā, jo valsts cenšas kļūt par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti.
Serbijas Ārlietu ministrija Nikoličam rekomendējusi neiesaistīt ceremonijā armiju, bet, ja valsts vadītāji nolemtu doties uz svinībām, līdzi ņemt Otrā pasaules kara veterānus.
Tomēr bruņoto spēku virspavēlnieks Nikoličs 6.aprīlī izlēma, ka parādē piedalīsies 75 Serbijas armijas karavīri.
Tikmēr valsts ārlietu ministrs Ivica Dačičs 9. maijā apmeklēs Uzvaras svētku ceremoniju Kijevā.
Belgradas mediji ziņo, ka Serbijas armijas orķestris piedalīsies militāro orķestru parādē Ukrainas galvaspilsētā.
Serbija oficiāli pauž atbalstu Ukrainas teritoriālajai vienotībai, taču vienlaikus uztur ciešas politiskās un ekonomiskās attiecības ar Krieviju. Belgrada nav pievienojusies arī ES ieviestajām sankcijām pret Maskavu.
Lai arī oficiālus iebildumus ES nav izteikusi, kritika par Nikoliča lēmumu Briselē ir dzirdama.
ES Delegācijas Serbijā vadītājs Maikls Deivenports 7. aprīlī norādīja, ka Serbija pati izlemj kādas sanāksmes apmeklēt, jo tas esot nacionāls lēmums.
Tomēr Eiropas Parlamenta Serbijas grupas vadītājs Eduards Kukans norādīja, ka Serbijas prezidenta lēmums ir pretrunā ar valsts apgalvojumiem par vēlmi integrēties Eiropā. "Pašreizējā situācijā šāds lēmums kļūst par nozīmīgu politisku žestu," paziņojumā presei uzsvēris Kukans.
Savukārt Dačičs 8. aprīlī izteicās, ka Belgrada no ES neesot saņēmusi nekādu "informāciju" par to, ka Serbijas armijai nevajadzētu piedalīties parādē.
"Tas neietekmē mūsu attieksmi pret integrāciju Eiropā, kā arī mūsu kā EDSO prezidējošās valstis pienākumus un atbildību," uzsvēra Dačičs. "Tam nav arī nekāda sakara ar to, uz kuru pusi mēs sliecamies. Mēs sliecamies svinēt uzvaru pār fašismu. Mēs tam ziedojām daudzu cilvēku dzīvības."
Tajā pašā laikā ASV viceprezidents Džozefs Baidens uzaicinājis Serbijas premjerministru Aleksandru Vučiču, kas ir viens no ietekmīgākajiem serbu politiķiem, apmeklēt Savienotās Valstis.
Vizītei jānotiek maija beigās vai jūnija sākumā. Baidens, visticamāk, atbalstīs Vučiču un viņa valdību, bet arī skaidri paudīs nostāju jautājumā par Serbijas attiecībām ar Krieviju.
Vučiča ietekme ir tik liela, ka Nikoličs, pat ja vēlētos vēl vairāk tuvināties Krievijai, nevarētu to darīt bez premjerministra atbalsta. Krievijas nometnei Serbija varētu pieslieties tikai tad, ja šādu lēmumu atbalstītu valdība.
Vučičs savos paziņojumos stingri iestājas par Serbijas integrāciju ES, kuru, lai arī ar mazāku entuziasmu, atbalsta arī Nikoličs.
