Sīrija nosoda Ēģiptes prezidenta Mohameda Mursi paziņojumu, ka Kaira sarauj diplomātiskās attiecības ar Damasku, un aicinājumu noteikt lidojumu aizlieguma zonu virs pilsoņu kara plosītās valsts, vēsta raidsabiedrība BBC.
Mursi kungs ir pievienojies "Amerikas vadītajam kūdīšanas un sazvērestību korim", Sīrija ziņu aģentūra SANA ziņo par kāda "oficiāla avota" teikto. Mursi rīcība ir "bezatbildīga" un ir daļa no Musulmaņu brālības mēģinājuma novērst uzmanību no Ēģiptes iekšējam problēmām, skaidro Sīrijas valsts medijs.
Jau vēstīts, ka mītiņā tūkstošiem atbalstītāju priekšā Mursi sestdien vakarā paziņoja, ka atsauc Kairas pārstāvi no Damaskas un ka dots rīkojums slēgt Sīrijas vēstniecību Ēģiptē. Mursi pieprasīja, lai Sīriju pamet Libānas šiītu grupējuma "Hezbollah" kaujinieki, kas prezidenta Bašara al Asada spēkiem palīdz cīnīties pret nemierniekiem, un mudināja starptautisko sabiedrību virs Sīrijas noteikt lidojumu aizlieguma zonu.
Tikmēr svētdien Sīrijas prezidents Bašars al Asads ar uzvaru Irānas prezidenta vēlēšanās apsveica Hasanu Ruhani. Asads "apliecināja vēlmi turpināt labās attiecības starp abām valstīm", ziņo BBC.
Laikraksts "The Independent" vēsta, ka Damaskas sabiedrotā Teherāna esot nolēmusi Sīrijas valdībai palīgā nosūtīt 4000 karavīru. Nesens ASV ziņojums liecina, ka Irāna sīriešiem nodrošina apmācību iekšējās drošības un cīņas pret nemierniekiem operāciju rīkošanā.
Ziņots, ka ceturtdien ASV nāca klajā ar paziņojumu, ka Sīrija ir pārkāpusi "sarkano īniju", pret nemierniekiem pielietojot ķīmiskos ieročus. Vašingtona paziņoja, ka sniegs pret Asadu karojošajiem nemierniekiem "militāru atbalstu".
Paziņojums nāca klajā laikā, kad arvien pieaug bažas, ka Asada spēki ar Libānas šiītu grupējuma "Hezbollah" un Irānas palīdzību varētu nemierniekus sakaut.
Pagājušajā nedēļā valdība nemierniekiem atkaroja stratēģiski svarīgo Kusairas pilsētu, bet nākamais režīma spēku mērķis varētu būt ziemeļu pilsēta Alepo.
Trešdien apturēt Asada spēkus pirms tie ir ieņēmuši Alepo, aicināja Francija.
2011. gada pavasarī Sīrijā sākusies tautas sacelšanās pret valdošo iekārtu pāraugusi bruņotā nemiernieku un prezidenta Bašara al Asada režīma cīņā. Saskaņā ar ANO aplēsēm, konfliktā bojā gājuši ir vismaz 93 000 cilvēku. Vairāk nekā pusotrs miljons ir devušies bēgļu gaitās uz ārvalstīm, vēl aptuveni 4,2 miljoni meklē patvērumu valsts iekšienē.
Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānasatbalstu.
Konfliktā arvien vairāk pieaug reliģiskā un etniskā vardarbība dažādo grupu vidū. Rietumvalstis, kura vēlās Asada režīma krišanu, ir noraizējušās par radikālo islāmistu pieaugošo lomu Sīrijas konfliktā, kas tikai padziļina reliģiskās nesaskaņas reģionā. Diplomātiskie risinājumi krīzes pārvarēšanai līdz šim nav devuši rezultātus.
Kopš sacelšanās sākuma ANO Drošības padome ir mēģinājusi atrast veidus, kā atrisināt konfliktu. Tomēr pieņemt stingras sankcijas pret Asada režīmu Drošības padomei tā arī nav izdevies, jo jau trīs reizes ANO rezolūcijas Sīrijas jautājumos bloķēja Krievija un Ķīna.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
