Kamēr Krievijas Aizsardzības ministrija oficiāli apstiprinājusi, ka Sīrijas operācijā gājuši bojā seši Krievijas karavīri, patiesais kritušo skaits ir mērāms desmitos, savā pētījumā raksta Pēterburgas interneta avīze "Fontanka.ru".

Sīrijā jau ilgu laiku karo ar smagiem kājinieku ieročiem un tehniku bruņota juridiski neeksistējoša privāta militārā uzņēmuma "Vagner" bataljons, kura sastāvā ir simtiem Krievijas armijas virsnieku, raksta medijs. Līdz ar to šīs oficiāli nereģistrētās kompānijas dzīva spēka zaudējumi netiek ieskaitīti kopējā Aizsardzības ministrijas statistikā, apgalvo žurnālisti.

"Vagner" izveidota uz 2013. gadā Sīrijā karojoša "Slāvu korpusa" bāzes, ko komandējis rezerves apakšpulkvedis Dmitrijs Utkins. No 2014. gada pavasara kompānija darbojās Ukrainai piederošajā Krimā un Luhanskas reģionā, apgalvo portāls. Pēc tam vienība nosūtīta uz Sīriju.

Utkins ir profesionāls karavīrs, kurš līdz 2013. gadam Pleksvas apgabalā komandējis specvienības 2. atsevišķās brigādes 700. vienību. Pēc aiziešanas rezervē viņš strādājis privātā apsardzes kompānijā "Moran Security Group", kas specializējas jūras kuģu apsardzē, raksta "Fontanka".

2014. gadā Utkins sācis komandēt atsevišķu vienību, kas ieguvusi "Vagner" nosaukumu. Šī formējuma eksistenci apstiprina Krievijas prezidenta Vladimira Putina parakstīti dokumenti, uzzinājis medijs.

No saviem avotiem žurnālisti noskaidrojuši, ka par dienestu Ukrainā un Sīrijā "Vagner" kaujinieki saņem valsts apbalvojumus. Medija rīcībā nonākušas fotogrāfijas ar ordeņiem un to apliecinājumiem.

Portālam arī ir informācija par diviem kritušiem "Vagner" kaujiniekiem, kuri šogad 6. martā apglabāti Toljati kapos Varoņu alejā. Mediji tad ziņoja, ka Andrejs Elmejevs un Andrejs Šreiners krituši Donbasā, kur karojuši prokremlisko separātistu pusē.

"Fontanka" gan apgalvo, ka abiem ar Ukrainas separātistu zemessardzi nav nekāda sakara – viņi jau sen strādājuši kā algotņi pie Utkina. Viņi abi pēc nāves ir apbalvoti ar ordeņiem Par vīrišķību. Portāls publicējis foto ar ordeņiem un to apliecībām, kuras parakstījis Krievijas prezidents Putins.

Žurnālistu rīcībā nav precīzu datu par Sīrijā kritušiem "Vagner" biedriem, tomēr esot zinām, ka tie ir desmiti. "2015. gada septembrī Sīrijā iegājusī rota pameta valsti tā paša gada decembra beigās, bet, kā stāsta tie, kuri atgriezās, no 93 cilvēkiem dzīva un neievainota atbraukusi trešā daļa. Bet galvenie zaudējumi sākās tikai janvārī, februārī kaujās par Palmīru," raksta medijs.

Pēc aptuveniem žurnālistu aprēķiniem "Vagner" vienībā Sīrijā atrodas ap 400 cilvēkiem. Avots gan norādījis, ka tie ir ap 600 cilvēku, neskaitot civilo personālu.

"Fontanka" sarunā ar avotu izceļ, ka "Vagner" zaudējumi ir neraksturīgi lieli privātai drošības kompānijai, kuras parasti veic šaura profila uzdevumu un nedodas uzbrukumos. Taču avots uz to atbildējis, ka tur tiek pielietota "Otrā pasaules kara taktika".

"Ko mēs tur darām? Ejam pirmajā vilnī. Koriģējam aviāciju, artilēriju, izspiežam pretinieku. Pēc mums braši iesoļo sīriešu specvienība, bet aiz tā "Rossija 24" kopā ar ORT un kamerām viņus intervēt," medijam pastāstījis viens no Sīrijas atbraukušais kaujinieks.

Tādu, kas vēlas dienēt "Vagner" rindās, ir daudz vairāk par vakantajām vietām, norāda medijs. Alga tur esot ap 240 tūkstošiem rubļu (3118 eiro) mēnesī.

"Delfi", atsaucoties uz aģentūru BNS, jau vēstīja, ka Krievijas bruņotie spēki Sīrijas pilsoņkarā valsts prezidenta Bašara al Asada pusē oficiāli iesaistījās septembra beigās. Kā rakstīja Krievijas mediji, "tā ir pirmā plaša mēroga militārā operācija pēcpadomju Krievijas vēsturē ārpus bijušās Padomju Savienības robežām".

14. martā prezidents Vladimirs Putins negaidīti deva rīkojumu aizsardzības ministram Sergejam Šoigu sākt Sīrijā izvietotā Krievijas armijas kontingenta lielākās daļas atvilkšanu, paziņodams, ka "Aizsardzības ministrijai un Bruņotajiem spēkiem izvirzītais uzdevums ir pilnībā izpildīts".

Kā vēstīja Krievijas mediji, 17. martā Putins jau pasniedzis valsts apbalvojumus Sīrijas operācijas dalībniekiem. Tobrīd ceremonijā Kremļa Jura zālē bijuši klāt aptuveni 700 karavīri, bet apbalvojumi pasniegti pusotram desmitam, taču vienlaikus likts saprast, ka "netiks aizmirsti arī pārējie".

Uzrunājot klātesošos, Putins izteicies, ka tehnikas resursus un munīciju "labāk tērēt kaujā nekā poligonā". "Jūs, profesionāļi, to saprotat labāk kā jebkurš cits," viņš piebildis.

Lēsts, ka visa Sīrijas operācija Krievijai no 2015.gada budžeta līdzekļiem izmaksājusi 38,4 miljardus rubļu.

Lai gan Kremlis noliedzis, ka Sīrijā Krievijas spēki būtu veikuši sauszemes operācijas, amatpersonas nesen atzina, ka Maskavas intervencē bijuši iesaistīti arī īpašo uzdevumu spēku kontingenti. AFP žurnālisti pagājušajā nedēļā pie Sīrijas senpilsētas Palmīras novērojuši arī Krievijas artilēriju darbībā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!