Vienīgais veids, kā Sīrijas prezidents Bašars al Asads var izvairīties no ASV uzbrukuma, ir ķīmisko ieroču nodošana starptautiskajai sabiedrībai, par ASV valsts sekretāra Džona Kerija paziņojumu vēsta raidsabiedrība „Euronews”.
Šo ultimātu Kerijs izvirzījis vizītē Londonā, kur viņš turpina centienus pārliecināt Eiropas līderus iesaistīties uzbrukumā pret Sīrijas režīmu.
Uz jautājumu, ko Sīrijas prezidents var darīt, lai izvairītos no uzbrukuma, Kerijs atbildēja: "Viņš, protams, var nākamajā nedēļā nodot starptautiskajai sabiedrībai ikkatru savu ķīmisko ieroci - bez kavēšanās nodot tos visus un atļaut pilnu un kopēju uzskaiti, bet viņš negrasās to darīt un to nevar izdarīt."
ASV amatpersonas gan pēc tam uzreiz paskaidrojušas, ka piedāvājums ir bijis vairāk "retorisks arguments", nevis nopietns piedāvājums, piebilst raidsabiedrība BBC.
Jau vēstīts, ka 21. augustā Damaskas piepilsētās notika ķīmiskais uzbrukums, kurā opozīcija un ASV apsūdz valdības spēkus. ASV draud ar militāru triecienu, lai sodītu režīmu un atturētu to no turpmākas ķīmisko ieroču pielietošanas. Pirms uzbrukuma ASV prezidents Baraks Obama lūdza Kongresu atļaut sākt militāro operāciju.
Par Sīrijas iespējām atbildēt ASV uzbrukumam var lasīt šeit.
ASV norāda, ka uzbrukumā, kurā pielietota zarīna gāze bojā gājuši vairāk nekā 1400 cilvēku.
Pret jebkādu militāru iejaukšanos kategoriski iebilst Damaskas ciešā sabiedrotā un lielākā ieroču piegādātāja - Maskava. Pateicoties Krievijas un Ķīnas nostājai, ANO Drošības padome vairāk nekā divus gadus ilgstošā konflikta laikā tā arī nav spējusi vienoties par pasākumiem asinsizliešanas apturēšanai.
Iespējamie triecieni pret Sīrijas valdības spēkiem būšot ierobežoti un to mērķis nebūšot mainīt spēku līdzsvaru starp Asada režīmu un nemierniekiem, norādīja ASV prezidents Baraks Obama. Sauszemes spēkus uz Sīriju nosūtīt nav paredzēts.
Rietumvalstis no kuģiem un zemūdenēm, kas neatrodas Sīrijas teritoriālajos ūdeņo, kā arī lidmašīnām, varētu izšaut pa noteiktajiem mērķiem spārnotās raķetes, paredz eksperti.
Nemieri Sīrijā sākās kā pret valdību vērstas demonstrācijas 2011. gada pavasarī, kas ātri pārauga plaša mēroga pilsoņu karā, kurā jau gājuši bojā vairāk nekā 100 000 cilvēku.
