Sīrijas valdība otrdien paziņoja, ka piekrīt Krievijas ierosinājumam nodot valsts ķīmisko ieroču krājumus starptautiskai uzraudzībai un iznīcināšanai, lai apturētu ASV plānoto uzbrukumu ar mērķi sodīt režīmu par ķīmisko ieroču pielietošanu.
Baltais nams apsver, vai Krievijas un Sīrijas piedāvājums ir patiess un izpildāms. Lai gan skeptiski noskaņots ir arī ASV prezidents Baraks Obama, viņš paziņoja, ka ieroču nodošanas gadījumā uzbrukumu Sīrijai varētu atlikt.
Kas Sīrijai būtu jādara, lai izpildītu savu apņemšanos un pilnībā atteiktos no šiem masu iznīcināšanas ieročiem? Atbildi sniedz raidsabiedrība "Sky News".
Vispirms Sīrijai būtu jāparaksta un jāratificē Ķīmisko ieroču konvencija (CWC), ko līdz šim Damaska nav darījusi, attiecīgi arī nedeklarējot ķīmiskā bruņojuma krājumu.
Neskaitot Sīriju, starptautisko vienošanos nav parakstījušas vēl tikai Ēģipte, Angola, Ziemeļkoreja un Dienvidsudāna. Vēl divas valstis - Izraēla un Mjanma - līgumu ir parakstījušas, bet nav ratificējušas.
Pēc juridisko formalitāšu nokārtošanas Sīrijai būtu jānodrošina pilna ķīmiskā bruņojuma un tā ražotņu inventarizācija, ko pēc tam pārbaudītu Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas (OPCW) inspektori.
Ieroču iznīcināšanu uzraudzītu starptautiski eksperti, bet likvidēšanas process būtu jānodrošina un jāapmaksā Sīrijai pašai.
OPCW nav ANO struktūrvienība, tāpēc inspektori uz Sīriju varētu doties bez Drošības padomes rezolūcijas. Sīrijai būtu pienākums nodrošināt inspektoru piekļuvi 30 dienu laikā pēc konvencijas parakstīšanas.
Vēl vairākas nedēļas paietu līdz OPCW eksperti ierastos Sīrijā un valdība garantēta drošību viņu uzdevuma izpildei. Kara plosīta valsts nav pati labākā vieta ķīmisko ieroču uzskaitei un pārstrādei, tā varētu ilgt daudzus mēnešus, raksta "Sky News".
Eksperti uzskata, ka Sīrijas rīcībā varētu būt ievērojams daudzums bīstamā bruņojuma. ASV valsts sekretārs Džons Kerijs otrdien norādīja, ka Damaskas arsenālā ir ap 1000 tonnu ķīmisko kaujas vielu.
Prezidenta Bašaram al Asada spēkiem varētu būt līdz 1000 tonnu zarīna un nedaudz mazāk VX gāzes, "Sky News" stāsta eksperts Hamišs de Bretons Gordons. "Viņam ir ievērojams daudzums sinepju gāzes, iespējams, arī bioloģiskie ieroči," piebilst speciālists.
Šādu krājumu iznīcināšana būtu diezgan darbietilpīgs un garš process, bet tehniski tas ir izdarāms, viņš prognozē.
ASV 2003. gadā sāka savu Aukstā kara laika zarīna, VX un sinepju gāzes krājumu pārstrādāšanu. Līdz 2012. gadam ir iznīcināti gandrīz 90% ķīmiskā bruņojuma, norāda "Sky News".
Sīrijas gadījumā ieroču likvidēšanu, kas citur ir notikusi miera laikā, ievērojami apgrūtinātu ilgāk nekā divus gadus notiekošais pilsoņu karš. Būtu jāgarantē, ka uz inspektoriem neviens nešauj un ka tie var piekļūt visiem vajadzīgajiem objektiem, raidsabiedrībai stāsta ķīmisko ieroču eksperts Alesters Hejs no Līdsas Universitātes.
"Kāds ir labākais veids garantēt [ieroču] drošību, kad ir atrastas visas glabātuves? Vai tie būtu jāatstāj uz vietas un jāuzrauga, vai jāpārvieto?" neskaidros jautājumus izceļ Hejs.
"Un, protams, ja tie ir jāpārvieto, uz kurieni tos vest? Un vai ir iespējama droša pārvešana uz citurieni cauri apdzīvotām vietām?" retoriski jautā speciālists.
Jau vēstīts, ka 21. augustā Damaskas piepilsētās notika ķīmiskais uzbrukums, kurā opozīcija un ASV apsūdz valdības spēkus. ASV draud ar militāru triecienu, lai sodītu režīmu un atturētu to no turpmākas ķīmisko ieroču pielietošanas. Pirms uzbrukuma ASV prezidents Baraks Obama lūdza Kongresu atļaut sākt militāro operāciju.
ASV norāda, ka uzbrukumā, kurā pielietota zarīna gāze bojā gājuši vairāk nekā 1400 cilvēku.
Pret jebkādu militāru iejaukšanos kategoriski iebilst Damaskas ciešā sabiedrotā un lielākā ieroču piegādātāja - Maskava. Pateicoties Krievijas un Ķīnas nostājai, ANO Drošības padome vairāk nekā divus gadus ilgstošā konflikta laikā tā arī nav spējusi vienoties par pasākumiem asinsizliešanas apturēšanai.
Pirmdien ASV valsts sekretārs Džons Kerijs paziņoja, ka vienīgā iespēja izvairīties no uzbrukuma ir Sīrijas atteikšanās no ķīmiskajiem ieročiem. Amatpersona gan piebilda, ka tā nav reāla iespēja. Tomēr uz to ātri noreaģēja Sīrijas ciešā sabiedrotā Krievija, aicinot Damasku nodot savu ķīmisko bruņojumu starptautiskās sabiedrības rokās.
Lai gan noskaņots skeptiski par Bašara al Asada vēlmi pieņem un pildīt šo piedāvājumu, Obama pieļāva, ka tā izpildes gadījumā ASV varētu atlikt uzbrukumu Sīrijai.
Sīrija otrdien paziņoja, ka piekrīt Maskavas piedāvājumam.
Nemieri Sīrijā sākās kā pret valdību vērstas demonstrācijas 2011. gada pavasarī, kas ātri pārauga plaša mēroga pilsoņu karā, kurā jau gājuši bojā vairāk nekā 100 000 cilvēku.
Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānas atbalstu.
Pret Asadu karojošo spēku pusē netrūkst arī radikāli islāmistu kaujinieki un ar starptautisko teroristu tīklu "Al Qaeda" saistīti grupējumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
