Foto: RIA Novosti/Scanpix

Laikā, kad ASV gatavojas iespējamam militāram triecienam Sīrijas režīma spēkiem, Krievija uz Vidusjūras austrumu daļu nosūtījusi izlūkošanas kuģi, atsaucoties uz ziņu aģentūru "Interfax", vēsta "Reuters".

Izlūkošanas kuģis "Priazovje" svētdien no Ukrainas Melnās jūras ostas Sevastopolē devies misijā "ievākt jaunāko informāciju pieaugoša konflikta reģionā", aģentūrai atklājis kāds vārdā neminēts avots militārajās struktūrās.

Krievijas Aizsardzības ministrija šīs ziņas komentēt atteicās.

ASV valsts prezidents Baraks Obama sestdien paziņoja, ka ir izlēmis rīkot "šauru un ierobežotu" triecienu Sīrijai, lai sodītu Bašara al Asada režīmu par ķīmisko ieroču pielietošanu uzbrukumā Damaskas piepilsētām 21. augustā, bet lūdz šo lēmumu akceptēt Kongresam. ASV apgalvo, ka uzbrukumā izmantots nervu aģents zarīns un gājuši bijā vairāk nekā 1400 cilvēku.

Apsūdzības noliedz Damaska, apgalvojot, ka uzbrukumu ar mērķi panākt Rietumvalstu iesaistīšanos konfliktā sarīkoja nemiernieki. Pret jebkādu militāru iejaukšanos iebilst Sīrijas režīma galvenā sabiedrotā un lielākā ieroču piegādātāja - Maskava. Krievija uzskata, ka ASV nav pierādījusi, ka uzbrukumā vainojami valdības spēki.

Pagājušajā nedēļā Krievija uz Vidusjūras austrumiem nosūtīja raķešu kreiseri un pretzemūdeņu kuģi. Kara flote gan norādīja, ka karakuģu ierašanās nav saistīta ar konfliktu Sīrijā, bet gan ir sen ieplānota  kuģu rotācija.

Iespējamie triecieni pret Sīrijas valdības spēkiem būšot ierobežoti un to mērķis nebūšot mainīt spēku līdzsvaru starp Asada režīmu un nemierniekiem, norādīja ASV prezidents Baraks Obama. Sauszemes spēkus uz Sīriju nosūtīt nav paredzēts. 

Rietumvalstis no kuģiem un zemūdenēm, kas neatrodas Sīrijas teritoriālajos ūdeņo, kā arī lidmašīnām varētu izšaut pa noteiktajiem mērķiem spārnotās raķetes, paredz eksperti.

Nemieri Sīrijā sākās kā pret valdību vērstas demonstrācijas 2011. gada pavasarī, kas ātri pārauga plaša mēroga pilsoņu karā, kurā jau gājuši bojā vairāk nekā 100 000 cilvēku.

Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānas atbalstu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!