Bēgot no nabadzības un konfliktiem, šogad Vidusjūru šķērsojuši un Eiropā nokļuvuši jau aptuveni 239 000 cilvēku, piektdien paziņojusi Starptautiskā Migrācijas organizācija (IOM).
Dienvideiropā ieplūdušo imigrantu skaits jau pārsniedzis pērnā gada kopējo skaitu, kas bija 219 000, paziņoja IOM.
Lielākā daļa šo imigrantu izkāpuši krastā Grieķijā un Itālijā, bet Spānijā un Maltā kopš janvāra ieradies salīdzinoši maz imigrantu.
Tikmēr imigrantu pieplūdums Grieķijai pēdējo mēnešu laikā ir dramatiski pieaudzis, radot humāno krīzi.
Eiropas Savienības (ES) migrācijas, iekšlietu un pilsonības lietu komisārs Dimitris Avramopuls preses konferencē piektdien paziņoja, ka pasaule saskārusies ar lielāko bēgļu krīzi kopš Otrā pasaules kara un situācija Grieķijā ir sevišķi steidzami jārisina.
Avramopuls ceturtdien apmeklēja savu dzimto Grieķiju, kur tikās ar vairākiem ministriem, lai apspriestu izveidojušos situāciju.
Eiropas Komisija (EK) ir apsolījusi līdz 2020.gadam piešķirt Grieķijai 474 miljonus eiro, lai palīdzētu tai tikt galā ar imigrantu pieplūdumu.
Atēnas arī cer iedarbināt ES civilās aizsardzības mehānismu, kas ļautu nekavējoties saņemt humāno palīdzību, sacīja komisārs.
Tomēr Avramopuls norādīja, ka Grieķija nav vienīgā valsts, kas saskaras ar šādu problēmu. Grieķijā jūlijā ieradās aptuveni 50 000 imigrantu, bet Ungārijā tai pašā laika posmā - 35 000.
Budapešta ceturtdien pieprasīja astoņus miljonus eiro ārkārtas palīdzībā, ko EK apsvērs bez vilcināšanās, atklāja Avramopuls.
Vienlaikus viņš kritizēja Ungāriju par žoga būvēšanu uz robežas un uzsvēra, ka EK aicina bloka dalībvalstis izvēlēties alternatīvus pasākumus.
IOM apkopotie dati liecina, ka 92 000 no imigrantiem, kuri šogad ieradušies Eiropā, ir sīriešu bēgļi. Otrajā vietā skaita ziņā ierindojas afgāņi un trešajā - bēgļi no Eritrejas. Viņiem seko nigērieši un somāļi.
