Turpina pieaugt spriedze Ukrainas sastāvā esošajā Krimas Autonomajā Republikā. Piektdien bruņoti kaujinieki ieradušies Sevastopoles un Simferopoles lidostās, bet Ukrainas iekšlietu ministrs paziņojis, ka notiekošais ir Krievijas iebrukums un okupācija.
Krievijas Melnās jūras flote vēlāk gan noraidīja informāciju, ka pie Sevastopoles esošās "Belbekas" lidostas atrastos Krievijas karavīri, bet atzīst, ka ir pastiprināti drošības pasākumu pie militārajiem objektiem. Piektdienas vakarā Krievijas Ārlietu ministrija atzina, ka Krimas teritorijā notiek Krievijai piederošas bruņutehnikas pārvietošanās, taču apgalvoja, ka tas notiekot tikai Krievijas un Ukrainas savstarpējā līguma ietvaros un manevru mērķis ir Krievijas Melnās jūras karaflotes apsardzes nodrošināšana.
Jau ceturtdien agri no rīta neidentificēta bruņotu kaujinieku grupa ieņēma Krimas Autonomās Republikas parlamenta un valdības ēkas Simferopolē, paceļot virs tām Krievijas karogus.
Kaujinieki ēkā ielaida deputātus, kuri nolēma, ka 25. maijā rīkos referendumu par Krimas autonomijas statusa paplašināšanu. Tāpat deputāti iecēla jaunu premjeru Sergeju Aksjonovu, kurš jau paziņoja, ka par leģitīmu Ukrainas vadītāju uzskata gāzto prezidentu Viktoru Janukoviču un pakļausies viņam.
Pārsvarā krievu apdzīvotā Melnās jūras pussala rada vislielākās bažas par tās iespējamo atdalīšanos no Ukrainas pēc prezidenta Viktora Janukoviča gāšanas un proeiropeiskās opozīcijas nākšanas pie varas. Krimā bez aptuveni 60% krievu dzīvo aptuveni 24% ukraiņu un 12% Krimas tatāru. Pēdējie ir daudz cietuši no PSRS režīma.
Lielu Krimas tatāru daļu Josifa Staļina vadītā padomju impērija četrdesmitajos gados deportēja no pussalas. Tagad Krimas tatāri ir noskaņoti pret Krievijas iejaukšanos Krimā un trešdien rīkoja protestu pie Krimas parlamenta. Tā laikā izcēlās sadursmes ar prokrieviskajiem demonstrantiem, kuru laikā divi cilvēki gāja bojā.
Krimas parlaments no novembra notiekošo pret Janukoviča valdību vērsto protestu laikā aicināja prezidentu ieviest ārkārtas stāvokli un likvidēt protestus Kijevas centrā. Tāpat Krimā ir izskanējuši aicinājumu lūgt Krievijas aizsardzību.
Krimas ostas pilsētā Sevastopolē atrodas Krievijas Melnās jūras flotes bāze. Tieši uz Krimu devās gāztais Janukovičs, kad viņam neizdevās pamest valsti no Doņeckas lidostas. Piektdien, uzstājoties preses konferencē Janukovičs paziņoja, ka vēl arvien sevi uzskata par Ukrainas prezidentu un pauda neizpratni par Krievijas prezidenta Vladimira Putina vilcināšanos ieņemt skaidrāku nostāju Ukrainas jautājumā.
Piektdienas vakarā Ukrainā izplatījās ziņas, ka Krimas pussalā ar lidmašīnām ir ieradušies vismaz 2000 Krievijas militārpersonu. Ukrainas pagaidu prezidents Oleksandrs Turčinovs paziņoja, ka Krievijas mērķis ir īstenot Ukrainā "Abhāzijas scenāriju", izprovocējot ukraiņus uz militāru pretsparu. Pēc viņa teiktā, krievu militārpersonas Krimas pussalā pārņem kontroli arī par civiliem objektiem un komunikācijām, cenšoties izolēt pussalu no ārpasaules.
Tāpat piektdienas vakarā kļuva zināms, ka gaisa telpa virs Krimas ir slēgta.