Trešdien Slovēnijas parlamenta Aizsardzības komitejā noraidīts Kreiso apvienības ierosinājums atcelt slovēņu karavīru nosūtīšanu uz Latviju, apelējot pie iespējamās attiecību pasliktināšanās ar Krieviju, vēsta ziņu aģentūra STA.
Slovēnijas valdība ir nolēmusi ar aptuveni 50 karavīriem iesaistīties Kanādas vadītājā NATO bataljonā, kas šogad tiks izvietots Latvijā. Aptuveni 1000 karavīru spēcīgā kaujas grupa tiek izvietota saskaņā ar NATO plānu stiprināt bloka austrumu flangu Krievija agresijas atturēšanai.
Daudznacionāli NATO bataljoni tiek izvietoti arī Lietuvā, Igaunijā un Polijā.
Pret Slovēnijas valdības lēmumu sūtīt karavīrus uz Krievijas pierobežu iebilda opozīcijā esošā Kreiso apvienība (ZL), kas parlamentā pārstāvēta ar sešām deputātu vietām. Kreisie apelēja pie tā, ka tas kaitēs Ļubļanas attiecībām ar Maskavu.
Taču Aizsardzības komitejā ZL ierosinājums trešdien pārliecinoši noraidīts – par to balsojuši divi, bet pret – deviņi deputāti, ziņo vietējais portāls "Delo".
Slovēnija par savu karavīri norīkošanu dienestam NATO kaujas grupā Latvijā paziņoja jau 2016. gada beigās. Pagājušajā nedēļā šis plāns apstiprināts valdībā.
"Klasiska ZL provokācija," kreiso ierosinājumu apturēt karavīru nosūtīšanu uz Latviju komentējis parlamenta Nacionālās drošības komitejas vadītājs Matejs Tonins, atgādinot, ka par Slovēnijas iestāšanos NATO referendumā izlēma visa tauta, nevis tikai elite, un pienākumi ir jāpilda.
Taču ZL pārstāvis Miha Kordišs apgalvoja, ka elite ir piekrāpusi tautu un valdības lēmums tikai apdraud labas attiecības ar Krieviju.
