Sociālie mediju ir kļuvuši par galveno viedokļu paušanas platformu visiem – politiķiem, žurnālistiem, pilsoņiem, Ginostijs skaidroja "Rīgas konferences" diskusijā "Social media and foreign affairs: who spins whom".

Būtiski, ka sociālie mediji primāri par informāciju pārraida emocijas, skaidro eksperts, ilustrējot ar "Facebook" "patīk" pogu piemēru. Šī emociju pārnešana un dalīšanās ir sociālo mediju spēks.

Lai gan viltus ziņas pašas par sevi nav nekas jauns un ir pastāvējušas vienmēr, jaunu to iznācienu un problēmas rada sociālo tīklu sniegtās izplatīšanas iespējas.

"Sociālajos medijos ir neticami viegli manipulēt. Mēs saskaramies ar jaunu mediju, kas ir meinstrīma emociju plūsma, kuru ir viegli manipulēt un kontrolēt. Un tas maina visu," skaidro pētnieks.

Tas dod iespēju vienam cilvēkam caur simtiem neīstu kontu un ar automatizēto programmu palīdzību izplatīt viedokli un ietekmēt citus cilvēkus, kas vairs neatbilst klasiskam demokrātijas paraugam, kur katram cilvēkam ir viena balss, savu problēmas skaidrojumu sniedz informācijas analītiķis Bens Nimo.

Būtiski, ka sociālajos medijos cilvēkus neuztrauc fakti, bet gan emocijas, tāpēc propagandu šajā vidē apkarot ar faktiem nav efektīvi, uzskata Ginostijs.

Tomēr jāņem vērā, ka arī tādi populāri tīkli kā "Facebook" nav visaptveroši. Tāpat kā tīkla lietotājs ar laiku rada ap sevi informācijas burbuli, saņemot tikai sev interesējošo informāciju, Krievijā daudz populārākais "Vkontakte" tīkls veido visas Krievijas informācijas burbuli, kam nav saskares ar citiem informācijas laukiem.

Tas pats attiecināms uz Ķīnu, kur darbojas savi ar globālo pasauli nesaistīti sociālie tīkli, norāda pētnieks.

Ikgadējais ārpolitikai un drošībai veltītais starptautiskais forums "Rīgas konference" šogad norisinās no 29. līdz 30. septembrim. Konferenci organizē Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO) sadarbībā ar Latvijas Ārlietu ministriju (ĀM) un Latvijas Aizsardzības ministriju (AM).

Šogad aicināto viesu statusā Rīgā sagaidāms Igaunijas ārlietu ministrs Svens Miksers, Kanādas aizsardzības ministrs Hardžits Sings Sadžans, Lietuvas ārlietu ministrs Līns Linkevičs, Moldovas premjerministra vietnieks, Ārlietu un Eiropas integrācijas ministrs Andreju Galburu, Ukrainas Ārlietu ministrs Pavlo Kļimkins un Zviedrijas parlamenta priekšsēdētājs Urbans Alīnu.