"Par šo lielu atbalstu es esmu pārsteigts un aizkustināts," žurnālistiem Helsinkos sacīja Nīnisto.
Viņa galvenais konkurents Zaļās partijas kandidāts Peka Hāvisto saņēmis vien 12%.
Atzīstot sakāvi, Hāvisto sacīja: "Es apliecinu, ka Sauli Nīnisto guvis skaidru uzvaru. Es sirsnīgi viņu apsveicu."
Starp faktoriem, kas nākuši par labu pašreizējam prezidentam, ir vēlētāju apjausma, ka valsts galvas funkcijas pamatā ir ceremoniālas, un pat ārpolitikā, kur prezidentam ir lielāka ietekme, Nīnisto spējis veiksmīgi sadarboties ar valdību, sarunā ar aģentūru DPA norādījis Turku Akadēmijas politikas zinātnes profesors Jērans Jūpsunds.
Pirmo reizi Nīnisto startēja prezidenta vēlēšanās 2000. gadā, taču tad viņam nācās piekāpties toreizējai prezidentei Tarjai Halonenai.
Nākamajā gadā viņš kļuva par parlamenta spīkeru un šo amatu ieņēma līdz 2011. gadam.
Savulaik Nīnisto ir ieņēmis arī konservatīvās Nacionālās koalīcijas partijas līdera amatu un finanšu ministra krēslu.
Šī gada vēlēšanām viņu izvirzījusi nevis politiskā partija, bet vēlētāju apvienība, un tas tiek vērtēts kā Nīnisto mēģinājums paplašināt savu atbalsta bāzi.
Ņemot vērā pieaugošo Krievijas ārpolitikas agresivitāti, visiem astoņiem prezidenta amata kandidātiem uzdoti jautājumi par iespējamo Somijas iestāšanos NATO, un Nīnisto uz to atbildējis, ka valstij jāturas pie līdzšinējās neitralitātes politikas.
Tomēr viņš piebildis, ka dalība Rietumu militārajā aliansē "jāsaglabā kā iespēja", lai gan "šobrīd" tās īstenošanu apsvērt neesot nepieciešams.
