Halonena, pēc pašas teiktā, esot vienmēr bijusi pret kolektīvu atvainošanos, ziņo aģentūra STT.
Kā izteicās Somijas valsts vadītāja, ņemot notikušo par piemēru, cilvēki varētu mainīt savu izturēšanos, kas būtu atbilstošāks variants nekā kolektīvas darbības.
Igauņu izcelsmes bijusī Somijas parlamenta deputāte Juta Zilliakusa laikrakstā "Aamulehti" pauda cerību, ka toreizējais prezidents Mauno Koivisto atvainosies par savu nostāju pret Igaunijas neatkarības atjaunošanu 1991. gadā.
Kā raksta avīze, Koivisto attieksme pret Igaunijas neatkarību bija ļoti skeptiska, ko viņa dienvidu kaimiņi joprojām nav aizmirsuši. Koivisto ieturēja tādu oficiālo kursu, saskaņā ar kuru Somija atzina Baltijas valstu iekļaušanu Padomju Savienībā.
Literatūras prēmijas "Finlandia" laureāte Sofi Oksanena, kuras māte ir igauniete, arī ieteica bijušajam prezidentam Koivisto atvainoties Igaunijai.
Oksanena arī atgādināja pašreizējam premjerministram Mati Vanhanenam viņa iepriekšējos, laikrakstā "Suomenmaa" paustos uzskatus. Strādājot par šī izdevuma žurnālistu, viņš 1985. gadā negatīvi izteicās par Igaunijas neatkarības atbalsta demonstrāciju.
Arī jurists Kari Silvenoinens ceturtdien avīzes "Helsingin Sanomat" rubrikā rakstīja, ka Somijai jāatvainojas Igaunijai par tā laika politiku ar attiecīga likuma palīdzību.
1991. gadā, kad Igaunija pasludināja neatkarību no PSRS, Somijas varas iestādes nostājās Padomju Savienības pusē. Igauņi bija šokēti par šādu nedraudzīgu attieksmi no Somijas toreizējās vadības puses, raksta Silvenoinens, piebilstot, ka Somijas valsts vadītāji tomēr nespēja aizkavēt Igaunijas valstiskuma atjaunošanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
