"Ir skaidrs, ka kaut kas ir jādara, un ātri," savā atklāšanas runā teica Halonena. "Mēs negaidām brīnumus, taču mums visiem jāveic nopietns darbs, kas var radīt brīnumu."
Apspriedē piedalās Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins un viņa kolēģi no Igaunijas, Dānijas un Norvēģijas, kā arī Latvijas un Lietuvas prezidenti un Zviedrijas karalis Kārlis XVI Gustavs. Samitu rīko Halonena, Somijas premjerministrs Mati Vanhanens un Baltijas jūras rīcības grupa (BSAG).
Valstīs, kas robežojas ar Baltijas jūru vai ir saistītas ar to, dzīvo aptuveni 90 miljoni cilvēku, un seklā, pusslēgtā, iesāļā jūras vide ir īpaši neaizsargāta pret piesārņojumu.
Baltijas jūrai draudošo briesmu saraksts ir nepatīkami garš, un tajā ietilpst gan eitrofikācija un augsts toksīnu līmenis, gan intensīva jūras satiksme un ar to saistītie riski.
Baltijas jūra jau vairākus desmitus gadu smok izmešos, kamēr plašās jūras dibena daļās vairs nav vērojamas dzīvības pazīmes.
Pašlaik bažas rada aizvien intensīvākā ķīmiskā minerālmēslojuma lietošana Baltijas valstu un Polijas lauksaimniecībā, un arī Somijai nav izdevies mazināt lauksaimniecības radīto piesārņojumu tik lielā mērā, kā tā to vēlētos.
Īpašus draudus Baltijas jūrai rada aizvien pieaugošais naftas transporta apjoms. Sagaidāms, ka līdz 2015.gadam naftas pārvadājumu apjoms Baltijas jūrā pieaugs no pašreizējiem 150 miljoniem tonnu līdz 250 miljoniem tonnu gadā.
Vienlaikus dzīvāka kļūst arī pārējā satiksme. Pašlaik Baltijas jūrā pastāvīgi atrodas 2000 kuģu, bet sagaidāms, ka līdz 2015.gadam to skaits palielināsies līdz 3500.