Franko mirstīgās atliekas 36 gadus atradušās līdzās desmitiem tūkstošu pilsoņu kara upuru bazilikā memoriālajā piemiņas vietā "Valle de los Caídos" ("Kritušo ieleja").
Laikā no 1936.līdz 1939.gadam notikušā pilsoņu kara upuru tuvinieki sūdzas, ka četrus gadu desmitus valdījušā fašistu diktatora atdusas vietai nevajadzētu atrasties līdzas to upuru kapa vietām, kas gāja bojā konfliktā, kura laikā viņš nokļuva pie varas. Kapsētā apglabāti gandrīz 34 tūkstoši pilsoņu kara upuru - gan Franko piekritēji, gan viņa pretinieki.
Valdības izveidotā ekspertu komisija savā ziņojumā norāda, ka diktatora mirstīgās atliekas jāpārvieto uz vietu, ko izraudzījusies viņa ģimene vai vietu, kas uzskatāma par pietiekami cienījamu un atbilstošu.
Savukārt Franko ģimene iebilst pret viņa mirstīgo atlieku pārvietošanu no vēsturiski strīdīgās vietas Madrides pievārtē, kur pazemes kapi pēc Franko pavēles tika izveidoti laikā no 1940.līdz 1958.gadam. Pie kalnā ierakto kapu izveides strādāja tūkstošiem politieslodzīto.
Franko valdīja Spānijā no trīs gadus ilgā pilsoņkara beigām 1939.gadā līdz savai nāvei 1975.gadā un tika glorificēts ar ielu nosaukumiem, statujām un citiem simboliem.
Spānijas premjerministra sociālista Hosē Luisa Rodrigesa-Sapatero vectēvu nogalināja Franko režīms. Viņa vadītā valdība jau vairākus gadus cenšas likvidēt Franko piemiņas pēdas.
Diktatora mirstīgo atlieku pārvietošanai būs nepieciešama baznīcas piekrišana un izmaiņām vēsturiskajā vietā visticamāk būs nepieciešams arī parlamenta apstiprinājums, secinājusi komisija.
Komisijas ziņojuma publiskošana tika atlikta, jo vēsturisks jautājums arī mūsdienās ir politiski jūtīgs, sevišķi pirms 20.novembrī notikušajām parlamenta vēlēšanām, kurās uzvaru guva labējā Tautas partija, kas nav izrādījusi atbalstu Franko mirstīgo atlieku pārvietošanai.