Seši no septiņiem tiesnešiem lēma par labu Garsona attaisnošanai, informēja kāda tiesu amatpersona.
Garsons savulaik deva rīkojumu uzsākt izmeklēšanu to 114 000 personu lietās, kas pazudušas bez vēsts Spānijas pilsoņkarā, kas ilga no 1936. līdz 1939.gadam, kā arī tam sekojošās Franko diktatūras laikā.
Viņš tika apsūdzēts par pilnvaru pārsniegšanu, jo šis rīkojums bija pretrunā ar 1977.gada vienošanos par nacionālo izlīgumu un amnestiju, kas divus gadus pēc Franko nāves deva Spānijai iespēju nodrošināt miermīlīgu pāreju uz demokrātisku valsts pārvaldi.
Savukārt Garsons apgalvoja, ka amnestija, par kuru savulaik vienojās visas lielākās partijas, neattiecoties uz noziegumiem pret cilvēci.
Jau ziņots, ka šomēnes 56 gadus vecais Garsons tika atzīts par vainīgu pilnvaru pārsniegšanā kādā citā lietā, kuras ietvaros viņš licis uzsākt noklausīšanos.
Pamatojoties uz Garsona vainu, tiesa viņam liedza turpmākos 11 gadus strādāt tiesu sistēmā, faktiski pieliekot punktu viņa jurista karjerai.
Garsons pasaules ievērību izpelnījās 1998.gadā, pieprasot Lielbritānijai izdot bijušo Čīles diktatoru Augusto Pinočetu, kurš tika apsūdzēts cilvēktiesību pārkāpumos.
Garsons vērsies arī pret Argentīnas militārās huntas amatpersonām, apsūdzējis islāmistu teroristiskās organizācijas "Al Qaeda" kādreizējo līderi Osamu bin Ladenu, kā arī ievadījis izmeklēšanu par iespējamajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kas pieļauti ASV izveidotajā Gvantanamo cietumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
