Vācijas sociāldemokrātu (SPD) vadība piektdien nobalsojusi par koalīcijas sarunu uzsākšanu ar kancleres Angelas Merkeles pārstāvētajiem konservatīvajiem.
Tomēr šāds solis ir ļoti nepopulārs partijas ierindas biedru vidū, jo, viņuprāt, tieši līdzšinējā "lielā koalīcija" vainojama SPD vēsturiskajā sagrāvē, ko tā cieta septembrī notikušajās Bundestāga vēlēšanās.
SPD līderis Martins Šulcs tūlīt pēc vēlēšanām, kurās sociāldemokrāti cieta vissmagāko sakāvi kopš 1949.gada, paziņoja, ka partija pāriet opozīcijā, taču jutās spiests mainīt šo nostāju pēc tam, kad izgāzās Merkeles vadīto kristīgo demokrātu (CDU) un viņu Bavārijas meitaspasrtijas Sociāli kristīgās savienības (CSU) koalīcijas sarunas ar liberālo Brīvo demokrātu partiju (FDP) un "zaļajiem", izsaucot iespējamu ārkārtas vēlēšanu draudus.
"Tas ko mēs vēlamies, ir citāda valdības kultūra Vācijā," pēc partijas vadības lēmuma pieņemšanas sasauktajā preses konferencē paziņoja Šulcs. "Tāpat vairs nepaliks."
Lai nomierinātu tos partijas biedrus, kas joprojām iebilst pret sadarbību ar CDU/CSU, Šulcs norādījis, ka sarunu iznākums vēl nav zināms, pieļaujot iespēju, ka "lielās koalīcijas vietā" sociāldemokrāti varētu iesaistīties tā dēvētajā sadarbības koalīcijā.
"Sadarbības koalīcija", kas gan līdz šim Vācijas vēsturē vēl nekad nav izmēģināta, paredz koalīcijas partneru vienošanos tikai dažos svarīgākajos jautājumos, pārējos jautājumus atstājot atvērtus brīvām debatēm.
SPD Bundestāga frakcijas kreisā spārna līderis Matiass Mīršs ierosinājis slēgt ar konservatīvajiem vienīgi sadarbības vienošanos, saglabājot sociāldemokrātiem tiesības ārpus šīs vienošanās esošajos jautājumos sadarboties ar opozīciju.
Tādējādi SPD ministri jaunajā Merkeles vadītajā kabinetā sadarbotos ar konservatīvajiem tajos jautājumos, kuros abas puses būtu panākušas vienošanos, bet pārējās jomas tiktu atstāta brīvām starppartiju debatēm parlamentā.
Saskaņā ar Mīrša priekšlikumu abām pusēm būtu jāvienojas par kopīgu programmu tādos jautājumos kā mājokļu celtniecība, Eiropas investīciju programma un klimata politika. Sadarbības līgumam arī jānosaka, kuras partijas pārziņā tiek nodotas attiecīgās ministrijas.
Savukārt citos jautājumos, piemēram, budžets, Eiropas Savienība (ES) un ārlietas partijas apņemtos vienmēr meklēt savstarpēju konsensu, kamēr pārējos jautājumos tiktu pieļautas domstarpības, un tie tiktu risināti, katrā atsevišķā gadījumā meklējot parlamentāro vairākumu ar opozīcijas atbalstu.
Tiesa gan , konservatīvie jau šādu iespēju kategoriski joraidījuši, uzsverot, ka SPD jāizšķiras, vai nu tā vēlas darboties valdībā, vai arī būt opozīcijā.
Līdztekus abiem šiem koalīcijas modeļiem sociāldemokrāti joprojām neizslēdz arī iespēju, ka varētu Merkelei piedāvāt vienīgi atbalstu viņas vadītai mazākuma valdībai.
Tomēr Merkele jau iepriekš paudusi lielu skepsi pret mazākuma valdības iespēju, norādot, ka šādā gadījumā dotu priekšroku ārkārtas vēlēšanām.
Neskatoties uz to, arī piektdienas preses konferencē Šulcs norādīja, ka visas šīs iespējas joprojām esot aktuālas.
"Vai sarunas novedīs pie valdības izveidošanas ir atvērts jautājums," uzsvēra Šulcs. "Man jāatkārto, un es to domāju ļoti nopietni - uzsākot šīs izpētes sarunas, mēs neesam pieņēmuši lēmumu par konkrēto izveidojamās valdības formu."
SPD līderis pavēstīja, ka sākotnējās koalīcijas sarunas sāksies janvārī un ka konkrēts sarunu uzsākšanas datums tiks noteikts nākamajā trešdienā, kad viņš tiksies ar Merkeli un vairākiem citiem vadošajiem konservatīvo pārstāvjiem.
Viņš piebilda, ka sākotnējās sarunas varētu ilgt aptuveni divas nedēļas un pēc tam par turpmāko rīcību atkal būs jālemj SPD kongresam, kurš šobrīd paredzēts 14.janvārī, bet to varētu arī atlikt uz vēlāku datumu.
Turklāt Šulcs jau iepriekš apsolījis, ka gadījumā, ja sarunās tiks panākta kāda vienošanās, tā vēl tiks nodota apstiprināšanai partijas iekšējā referendumā.
