Spēcīgai Eiropas Savienības (ES) aizsardzībai nepieciešams panākt efektīvāku militāro resursu izmantošana, diskusijā "Kāda ir Eiropas Savienības (ES) drošības un aizsardzības nākotne?" sacīja Vācijas Bundestāga Bruņoto spēku komisārs Hanss-Peters Bartels.
Viņš norādīja, ka ES jākļūst daudz efektīvākai un vienotākai tās aizsardzībā, jo, lai gan kopumā ES budžets aizsardzībai ir ļoti liels - ap 200 miljardiem eiro, šis resurss tiek veidots no nacionālo valstu budžetiem un atsevišķi valstis ne vienmēr šos resursus izmanto efektīvi.
"Mums nevajag milzīgus papildus līdzekļus vai ievērojami palielināt militārpersonu skaitu. Visvairāk nepieciešama lielāka efektivitāte. Nepieciešams arī stiprināt Eiropas lomu NATO un šajā ziņā svarīgi saprast, ka, stiprinot ES aizsardzību, tā nesacenšas un nevēlas dublēt NATO," skaidroja komisārs.
Viņaprāt, NATO būtu stiprāka, ja arī Eiropa būtu stiprāka. Tam Eiropai būtu nepieciešama sava militārā vadības mītne, kā arī nepieciešams nopietns aizsardzības ministru tikšanās formāts, jo nepietiek vien ar ES aizsardzības ministru neformālajām sanāksmēm. Tāpat būtu lietderīgi izveidot kādu ES Aizsardzības komiteju un veidot vairāk multinacionālus līgumus, kas savestu dalībvalstu militāros spēkus kopā biežāk.
Bartels pauda nožēlu, ka dažreiz nepieciešama krīze, lai spertu attiecīgus soļus lēmumu pieņemšanā, runājot par aizsardzību. Pēc viņa domām, šobrīd Eiropai jāsastopas ar vairākām krīzēm - par draudu atkal kļuvusi Krievija, drauds ir arī terorisma briesmas, tāpat "Breksit" krīze un "ASV prezidenta Donalda Trampa krīze".
Arī Aizsardzības ministrijas (AM) parlamentārais sekretārs Viesturs Silenieks (ZZS) vērsa uzmanību resursu izmantošanā, sakot, ka būtiskāks ir jautājums, cik profesionāli ir cilvēki armijā, nevis tas, cik daudz to ir. Viņaprāt, katrai valstij jāprot efektīvi izmantot savus resursus, un, ja katra ES valsts būs pašpietiekama, arī visa ES būs pašpietiekama aizsardzībā.
Savukārt Igaunijas aizsardzības industrijas asociācijas priekšsēdētājs Ingvars Parnamē skaidroja militārās industrijas nozīmi aizsardzībā, norādot uz situāciju Igaunijā. Viņš uzsvēra, ka ES var mācīties no Baltijas valstīm, jo tām savu militāro industriju nācies veidot "no nulles".
"Igaunijā ir aptuveni 100 militārās industrijas kompānijas un Igaunijas valdība palīdz tām, ja redz kādas labas idejas. Valdība atbalsta arī Igaunijas militāro eksportu, un Igaunijas uzņēmumi būtu ļoti priecīgi, ja būtu iespējams veidot ciešāku sadarbību militārajā jomā visā ES un vieglāk iekļūt ES militārās industrijas tirgū," teica Parnamē, piebilstot, ka iekšēja konkurence Eiropas militārajā nozarē ir ļoti svarīga, lai turētos līdzi ASV, Krievijai un Ķīnai.
Vairāki diskusijas eksperti bija vienisprātis, ka šobrīd vēl ir daudz neatbildētu jautājumu par ciešāku sadarbību aizsardzībā ES ietvaros, norādot, ka traucēt var gan resursu atrašana un sadale, gan arī visu dalībvalstu vienprātība par to, kā labāk sadarboties un kā Eiropas aizsardzībā veiksmīgāk iesaistīt valstis, kas nav ES.
Daži eksperti arī vērsa uzmanību šodien Briselē parakstītajam Pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) ietvaram drošībā un aizsardzībā, kas ir solis ciešākā ES dalībvalstu sadarbībā Eiropas aizsardzības un drošības stiprināšanai. PESCO dalībvalstis apņemas veikt atbilstošas finanšu investīcijas aizsardzībā, piemēram, ekipējuma iegādei, koordinēt aizsardzības plānošanu, lai novērstu spēju iztrūkumu un uzlabotu spēku pieejamību krīžu risināšanai ārpus ES.
To minēja arī bijušais Francijas vēstnieks NATO Benuā Abovils, kurš uzsvēra, ka gadījumā, ja ES neparādīs savu ieinteresētību rūpēties par savu aizsardzību, vienaldzīgāka kļūs arī ASV, tomēr nepieciešamas skaidri definētas prioritātes un mērķis, kādu Eiropas aizsardzību vēlamies redzēt.
