Slavenu zīmolu gozēšanās džihādu sludinošos "Youtube" video, kā arī rasismu un pornogrāfiju izplatošos portālos ir ikdienas realitāte, pirms neilga laika ziņoja britu "The Times". Arī ASV portāls "The New York Times" ziņo, ka šādu nekontrolētu reklāmas izvietošanas gadījumu dēļ no "Google" pakalpojumiem atteikušies pat tādi reklāmdevēju milži kā "AT&T" un "Johnson & Johnson". Līdzīgu gadījumu netrūkstot arī tepat Baltijā.
Ar teroristu organizāciju "Daesh" un radikālo nacistu kustību "Combat 18" saistītu grupu veidotos un "Youtube" publicētos video izvietoti simtiem lielu uzņēmumu, universitāšu un pat labdarības organizāciju reklāmu video.
Ņemot vērā, ka katri 1000 skatījumi video autoram parasti ienes 7,60 ASV dolārus lielu peļņu, medijs izrēķinājis, ka tādi uzņēmumi kā "Mercedes-Benz", "Waitrose" un "Marie Curie" ektrēmistu organizācijām radījuši vairāku desmitu tūkstošu eiro peļņu. Dažu video skatījumu skaits pārsniedzot pat miljona atzīmi.
Lielās reklāmas aģentūras apsūdzētas par dārgu veicināšanas pasākumu īstenošanu, kuru rezultātā īstenota "slikta reklāma". Atsaucoties uz nopludinātiem dokumentiem, "The Times" raksta, ka 40% sešu lielāko kompāniju ienākumus veido slēpta naudas apgrozīšana starp saviem uzņēmumiem, kas lielākoties iespējams digitālā mārketinga jomā.
Lai gan pasaulē lielākais reklāmas izvietotājs "Google" veido melno sarakstu, lai to reklāmas neparādītos blakus nepieņemam saturam, britu medijs norāda, ka realitātē lielo zīmolu reklāmas joprojām ir atrodamas līdzās vai uz ekstrēmistu radīta satura.
Tas licis daudziem uzņēmumiem atkārtoti pārdomāt savu mārketinga politiku. Pasaulē lielākā reklāmdevēja "P&G" zīmola menedžeris Marks Pritčards brīdinājis, ka mediju ķēde, ar ko uzņēmums sadarbojas, ir labākajā gadījumā necaurskatāma, bet sliktākajā - krāpnieciska, un to būs jāattīra.
Viens no galvenajiem vaininiekiem ir algoritmi, kas ļauj reklāmas milisekunžu laikā izvietot dažādās lapās, katru atsevišķi padziļināti neanalizējot. Algoritmi strādā pēc principa "reklāma seko cilvēkam", kas nozīmē to, ka baneri ir īpaši pielāgoti indivīdam, un tiek tam rādīti dažādos portālos bieži vien neatkarīgi no to satura.
"The Times" atzīmē, ka tā, piemēram, Indonēzijā par naida kurināšanu aizliegtajā islāma portālā "Eramuslim" bijusi sastopama "Lloyds Bank" reklāma. Kā "Delfi" pārliecinājās, šajā pašā lapā lietotājiem no Latvijas ieslēdzas arī pašmāju kosmētikas ražotāja "Dzintars" videoreklāma, un starp daudziem citiem redzami arī Rīgā rīkotās konferences "EBIT 2017" un aviokompānijas "Wizzair" reklāmas baneri.
Lai gan tie, kuri pelna no "Google" reklāmu izvietošanas, tiek pārbaudīti, un kompānija sludina, ka pret saturu, kas veicina vardarbību vai naidu, ir neiecietīga, šādu gadījumu ir daudz.
Pret "Google" politiku protestējuši arī Lielbritānijas parlamentārieši. Savukārt vairāki Eiropas un ASV lielie reklāmdevēji martā izvēlējušies spert radikālāku soli – pārtraukt savu reklāmu izvietošanu "YouTube" un citos "Google" piederošos portālos, jo kompānija nedarot pietiekami, lai reklāmas neparādītos blakus nepieņemam saturam.
Lietuvas kolēģu apkopotie nevēlamo reklāmas izvietošanas vietu piemēri ar lietuviešu reklāmām tajos: