ASV Aizsardzības ministrija atlika uz maiju nākamnedēļ plānoto starpkontinentālās ballistiskās raķetes izmēģinājumu, jo uzskata, ka Ziemeļkoreja varētu to "nepareizi interpretēt", ziņo ārvalstu masu mediji.
Raķetes "Minuteman III" izmēģinājums atlikts, ņemot vērā spriedzi ASV un Ziemeļkorejas attiecībās. Vašingtona uzsver, ka šobrīd jebkuras militāras mācības var tikai padziļināt krīzi, ziņo raidsabiedrība BBC.
Situācija ap Ziemeļkoreju saasinājās martā, kad Phenjana nākusi klājā ar vairākiem stingriem paziņojumiem, tai skaitā neizslēdzot kodolieroču pielietošanu. Tā Ziemeļkoreja reaģēja uz ANO Drošības padomes lēmumu pastiprināt sankcijas pret Phenjanu, norāda BBC.
Šonedēļ situācija turpināja saasināties. Pēc neapstiprinātas informācijas Ziemeļkoreja izvietojusi austrumu piekrastē divas raķešu palaišanas iekārtas, tā apdraudot ASV militāro bāzi Guamas salā. Dienvidkoreja, atbildot uz ziemeļu kaimiņa raķešu izvietošanu piekrastē, izvedusi jūrā divus armijas kuģus ar pretraķešu aizsardzības sistēmām. Tai pat laikā Dienvidkoreja uzsver, ka raķešu izvietošanai piekrastē nav lielas nozīmes, jo runa ir par mācībām, nevis par naidīgu rīcību. Arī ASV uzsver, ka kara iespējamība nav liela, par spīti draudīgai Phenjanas retorikai.
Savukārt Ziemeļkoreja brīdinājusi ārvalstu diplomātus, ka no 10.aprīļa nevar garantēt viņu drošību, un aicinājusi atstāt valsti, vēsta BBC.
Daži ASV speciālisti uzskata, ka Ziemeļkoreja varētu izmēģināt savu raķeti 15.aprīlī – Ziemeļkorejas dibinātāja Kima Irsena 101. jubilejas dienā, vēsta aģentūra "RIA Novosti".
Konflikts sācies pagājušā gadsimta vidū. Līdz pat 1945.gadam Koreja bija Japānas kolonija. Pēc Otrā pasaules kara beigām sabiedrotie sadalīja Koreju divās zonās – padomju kontrolētajā ziemeļu zonā uz ziemeļiem no 38. paralēles un ASV zona uz dienvidiem no 38.paraleles.
1947.gadā ANO apsprieda vienotās Korejas valsts izveidi, taču pēc gada rīkotajās vēlēšanās abās zonās uzvarēja dažādi ideoloģiskie spēki un ziemeļu daļā pasludināja Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas dibināšanu. Abu iekārtu pretrunas piecdesmito gadu sākumā noveda pie kara. Pamiers tika noslēgts 1953.gadā, un kopš tā laika abas valstis atdala demarkācijas līnija. ASV atsakās parakstīt miera līgumu ar Ziemeļkoreju un joprojām uztur Dienvidkorejā savu 28 000 karavīru kontingentu, atgādina "RIA Novosti".
1972.gadā panākta vienošanās, ka abu Korejas daļu apvienošana var notikt labprātīgi, bez ārējo spēku iejaukšanās. Lai gan 21.gadsimtā notika abu valstu tikšanās un sarunas, Koreja joprojām nav apvienota. Situācija saasinājās pēc Ziemeļkorejas kodolieroču izmēģinājumiem 2006. un 2009.gadā, uz kuriem ANO Drošības padome atbildējusi ar sankcijām. Šoreiz krīzi izraisīja kodolieroču izmēģinājums šī gada 12.februārī.
