Lisabonas līgums groza pašreizējos ES un EK līgumus, neaizstādams tos. Lisabonas līgumā pirmo reizi skaidri formulēta iespēja dalībvalstij izstāties no ES.
Jaunais līgums paredz lielāku tautas ievēlētā Eiropas Parlamenta ietekmi ES. EP iegūs jaunas pilnvaras saistībā ar ES likumdošanu, ES budžetu un starptautiskajiem nolīgumiem. Saskaņā ar līgumu, dalībvalstu parlamentiem būs lielākas iespējas iesaistīties ES darbā.
Viens miljons pilsoņu no dažādām dalībvalstīm iegūs tiesības aicināt Eiropas Komisiju izstrādāt jaunus priekšlikumus kādā politikas jomā.
Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietu un drošības politikas jomā, kas vienlaikus būs arī Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, gādās par lielāku ietekmi, saskaņotību un redzamību ES ārējās darbībās. Jauna struktūra – Eiropas ārējās darbības dienests – nodrošinās resursus un atbalstu augstajam pārstāvim. Šajā amatā 19.novembrī ievēlēta Lielbritānijas pārstāve Ketrina Eštone.
Lisabonas līgums paredz izveidot pastāvīgu Eiropadomes priekšsēdētāja amatu, kuru ievēlēs uz 2,5 gadiem. Par Eiropadomes priekšsēdi ievēlēts Beļģijas pārstāvis Hermans van Rompejs.
Eiropas Savienība, iegūstot juridiskas personas statusu, iemantos stiprākas pozīcijas, lai risinātu sarunas, izvērsīs ietekmi pasaules arēnā un kļūs par redzamāku partneri ārpuskopienas valstīm un starptautiskajām organizācijām.
Lisabonas līgumā noteikts, ka Eiropas Savienība un tās dalībvalstis rīkojas kopīgi un solidarizējas, ja kādai dalībvalstij uzbrūk teroristi vai tajā notiek dabas vai cilvēku izraisīta katastrofa. Līgumā uzsvērta arī solidaritāte enerģētikas jomā.