Vācija ir mudinājusi NATO izveidot agrīnās brīdināšanas sistēmu ar Krieviju, lai novērstu jebkādus militāros incidentus ārpus kontroles, vēsta "Reuters".
Līdz ar Krimas aneksiju un Krievijas atbalstu separātistiem Ukrainas austrumos NATO saites ar Maskavu ir sasniegušās Aukstā kara līmeni.
Krievija un NATO ir pastiprinājusi militārās mācības. Eksperti norāda, ka arvien biežāk Krievijas gaisa un jūras patruļas konstatētas NATO valstu telpās.
NATO ir apturējusi sadarbību ar Krieviju. Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers otrdien, 2. decembrī, norādīja, ka ir maz iespēju abām pusēm apmainīties ar informāciju par notiekošajām mācībām un pārlidojumiem NATO gaisa telpā.
"Es domāju, ka mums ir pienākums… parūpēties par to, lai konflikts nekļūst nekontrolējams un nenoved pie militārās eskalācijas. Mums ir nepieciešams izmantot dažādus kanālus, lai pārbaudītu, vai saņemtie ziņojumi ir patiesi vai nav," norādīja Šteinmeiers pēc NATO dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmes Briselē.
Kopš Krimas aneksijas NATO un Krievijas vēstnieki ir tikušies divas reizes. Ziņu aģentūrai "Reuters" kāds neidentificēts diplomāts norādījis, ka vairākas valstis, tostarp Francija, Vācija un Itālija, ir atbalstījušas priekšlikumu izmantot esošo NATO-Krievijas Padomi kā mehānismu, lai izvairītos no eskalācijas.
NATO ģenerālsekretārs Jens Stoltenbergs norāda, ka attiecību saspīlējums starp Rietumvalstīm un Krieviju Ukrainas konflikta dēļ var noritēt ilgu laiku.
"NATO netiecas pēc konfrontācijas ar Krieviju, un NATO nevēlas jaunu Auksto karu. Mēs nevaram pieļaut kompromisus attiecībā uz principiem, kas attiecas uz drošību un mieru Eiropā," uzsvēra Stoltenbergs.
Savukārt Slovākijas premjerministrs Roberts Fico skaidroja, ka pastāv liela iespēja, ka Ukrainas un Krievijas krīzē varētu iesaistīties vairāk valstu, krīze varētu notikt starp vairāk nekā divām valstīm.
"Militārā konflikta iespējamība ir 70 procenti," norādīja Foci. "Ar to es domāju lielu militāro konfliktu, nevis Krievijas un Ukrainas konfliktu."
NATO vairākas reizes ir uzsvērusi, ka neplāno iejaukties Ukrainas konfliktā, kas nav alianses biedrs, taču organizācija turpina pastiprināti uztraukties par Krievijas nodomiem.
Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka 2. decembrī ārlietu ministri no 28 NATO valstīm un Ukrainas nosodīja Krievijas militāro izvēršanos Krimā, radot "apzinātu destabilizāciju" Ukrainas austrumos.
Ministri stingri nosodīja Krievijas "turpinājumus apzināti destabilizēt Ukrainas austrumus, pārkāpjot starptautiskās tiesības, tostarp nodrošinot separātistus ar modernām pretgaisa aizsardzības sistēmām un smagajiem ieročiem".
