"Procentu lielumam ir nozīme. Pirmkārt, jau mūsu aizsardzības stiprināšanai. Nu labi, ja Krievija uzbruktu ar visiem saviem spēkiem, tad procentu lielumam nebūtu nozīmes. Bet nebūtu nozīmes tad, ja mēs pretotos vienatnē. Tā tagad nebūtu. Šo 2% nozīme ir krietni lielāka, tādējādi mēs demonstrējam saviem NATO partneriem, ka esam nopietni sabiedrotie," stāsta Kasekamps.
Viņš arī atgādina - ja mēs skatāmies no Vašingtonas skatu punkta, ASV izsenis bijušas neapmierinātas ar eiropiešu gauso aizsardzības budžetu palielināšanu. "Kāpēc amerikāņu nodokļu maksātājiem vajadzētu finansēt Eiropas drošību laikā, kad viņi paši to nav gatavi darīt?"
"Un īpaši satraucoši ir tas, ka šo finansējumu nav gatavas piešķirt valstis, kuras par savu drošību uztraucas visvairāk. Kā viena valsts var zvanīt trauksmes zvanus Vašingtonas un Briseles virzienā un sūdzēties - ai, ai, ai mums ir bail no krieviem? Un teikt, ka mūs nepieciešams aizsargāt! Tajā pašā laikā, tā teikdamas, nevēloties pašas palielināt savu ieguldījumu," analizē politologs.
Atbildot uz jautājumu par nolaupīto Igaunijas robežsargu, Kasekamps atklāj, ka šis notikums sabiedrībā radījis jaunu baiļu vilni.
"Skaidrs, ka iepriekš notikusī ASV prezidenta Baraka Obamas vizīte rosināja drošības sajūtu, un cilvēki tiešām sajuta, ka tiek sniegtas drošības garantijas. Un tas ir saprotami: pasaules ietekmīgākais cilvēks ieradās Tallina un paziņoja, ka mēs esam aizsargāti! Divas dienas vēlāk nolaupa mūsu drošības policistu. Mēs nezinām, kāds bija Krievijas plāns, policistu nolaupot, bet, ja ideja bija atgriezt bailes, tad tas noteikti izdevās ļoti labi. No vienas puses ASV parādīja Obamas vārdus, Krievija atgādināja, ka rīkojas praktiski," rezumē Kasekamps.
Kasekamps septembrī ieradās Rīgā, lai apmeklētu ikgadējo ārpolitikas un drošības forumu "Rīgas konference 2014". Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka konference norisinājās devīto gadu pēc kārtas, pulcinot augsta ranga politiķus, diplomātus un politikas ekspertus.
