Krievija pirmdienas vakarā pauda sašutumu par to, ka Šveices kara lidmašīna pielidojusi "bīstami tuvu" Krievijas pasažieru lidmašīnai ar parlamentāriešu delegāciju, tomēr Šveice raksturoja savu rīcību kā "rutīnas pārbaudi".
Incidents ar lidmašīnām notika pirmdienas rītā un sākumā izraisīja diplomātisku konfliktu starp Krieviju un Franciju, jo Krievijas Ārlietu ministrija (ĀM) apgalvoja, ka tajā iesaistīta Francijas kara lidmašīna, un izsauca Francijas vēstnieku, lai pieprasītu paskaidrojumus.
Maskava vēlāk atzina, ka ir kļūdījusies, un atvainojās Parīzei pa diplomātiskiem kanāliem.
Šveices Aizsardzības ministrija apstiprināja, ka tās kara lidmašīna F-18 pietuvojusies Krievijas lidmašīnai, lai veiktu “rutīnas pārbaudi”.
Krievijas lidmašīnā bija Valsts domes spīkera Sergeja Nariškina vadīta parlamentāriešu delegācija, kas devās uz Starpparlamentu savienības sanāksmi Ženēvā, paziņoja Krievijas ĀM.
Incidents notika Šveices gaisa telpā virs Bernes kantona Bīles (Bjenas) pilsētas, pavēstīja Šveices Aizsardzības ministrijas preses sekretārs Pēters Minders.
"Tā bija normāla pārbaude no Šveices gaisa spēku puses .. tuva pārbaude,” sacīja Minders.
"Mēs nodibinājām vizuālu kontaktu ar pilotu un atzīmējām reģistrāciju. Viss bija kārtībā. Tā bija pārbaude, rutīnas pārbaude,” paskaidroja Minders.
Saskaņā ar vienošanos par Ženēvas aizsardzību Šveices kara lidmašīnām ir atļauja lidot Francijas austrumdaļas gaisa telpā, informēja Francijas ĀM.
Krievijas ĀM, kas incidentā sākotnēji vainoja Franciju, izsauca tās vēstnieku Žanu Morisu Ripēru “sniegt paskaidrojumu”.
"Vēstniekam tika darīts zināmas Krievijas dziļās bažas par notikušo. Šādas Parīzes darbības grauj iespēju izmantot Franciju par vietu daudzpusējām sanāksmēm un sarunām,” paziņoja Krievijas ĀM.
Francija noraidīja Krievijas apgalvojumu.
"Mēs izsakām nožēlu par to, ka uzreiz tika izsaukts Francijas vēstnieks Maskavā. Nepieciešamie paskaidrojumi ir nodoti Krievijas varas iestādēm,” paziņoja Francijas Aizsardzības ministrija un ĀM.
Krievijas ĀM preses sekretāre Marija Zaharova pirmdienas vakarā apstiprināja, ka Maskava ir atvainojusies Parīzei pa diplomātiskiem kanāliem un pieprasījusi paskaidrojumu no Šveices.
"Mums jānoskaidro, kas notika un kāpēc tas tika darīts,” sacīja Zaharova.
Nariškina preses sekretāre Jevgeņija Čugunova pirms tam pavēstīja, ka kara lidmašīna pielidojusi tik tuvu, ka delegācijas locekļi to varēja nofotografēt.
“Es varu apstiprināt, ka šis incidents ar Francijas kara lidmašīnu noticis šorīt. Mēs to redzējām ļoti tuvu,” sacīja Čugunova.
Nariškins, kurš ir Eiropas Savienības (ES) un ASV melnajos sarakstos par publisku atbalstu Krimas aneksijai un Krievijas spēku nosūtīšanai uz Ukrainu, paziņoja Krievijas aģentūrām, ka viņam zināms par notikušo, lai gan viņš pats nav redzējis šo lidmašīnu.
Cits viņa vadītās delegācijas loceklis Sergejs Gavrilovs pavēstīja ziņu aģentūrai ITAR-TASS, ka pietuvošanās notikusi "3700 metru augstumā virs Šveices robežas", un nosauca to par “nedraudzīgu NATO rīcību”.
Šveice ir neitrāla valsts un nav NATO locekle.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
