Lai gan šis balsojums nebūs juridiski saistošs, tomēr līdz ar paredzamo varas maiņu tas padara AES projekta nākotni nenoteiktāku.
Dažādu partiju attieksme pret pašreizējās konservatīvo valdības virzīto projektu, kas tiek uzskatīts par svarīgu soli Lietuvas enerģētiskās neatkarības nodrošināšanā, ir ļoti atšķirīga.
Premjerministrs, Tēvzemes savienības-Lietuvas kristīgo demokrātu līderis Andrjus Kubiļus šonedēļ intervijā Vācijas laikrakstam "Frankfurter Allgemeine Zeitung" uzsvēra, ka Lietuvai jāceļ sava atomelektrostacija, jo tai ir vajadzīgi papildu enerģijas avoti un atomenerģija ir lētākā no tiem. "Mūsu resursi ir ierobežoti, tādēļ mums nākas 70% patērējamās elektroenerģijas importēt no Krievijas. Ierēķinot visus enerģijas avotus, šis rādītājs sasniegtu pat 80%. Te nevar runāt ne par drošību, ne stabilitāti," viņš sacīja.
Pēc Kubiļus teiktā, atomelektrostacijā ražota elektroenerģija izmaksā 5,2 eirocentus (3,7 santīmus) kilovatstundā, vēja enerģija - 8,7 eirocentus, Lietuvas jaunā gāzes elektrostacija Elektrēnos enerģiju ražo par 10,1 eirocentu, bet biomasas elektrostacijas - par 13 eirocentiem.
Vienlaikus premjers atklāti atzina, ka Lietuvai ir svarīgi atbrīvoties no pašreizējās enerģētiskās atkarības, paturot prātā, ka Krievijai šai reģionā allaž bijušas ģeopolitiskas intereses.
Tikmēr opozīcijā esošie sociāldemokrāti, kas reitingu ziņā apsteidz pārējās partijas, aicinājuši vēlētājus balsot pret kodolspēkstacijas būvi, apšaubot projekta "tehnisko un komerciālo jēgu".
"Mēs neplānojam nekavējoties atteikties no projekta, bet atgriezīsimies pie izsmeļošas analīzes," ziņu aģentūrai AFP sacījis sociāldemokrātu līderis Alģirds Butkevičs, ko uzskata par iespējamo nākamo premjeru.
Tiesa gan, jaunas Baltijas valstu un Polijas kodolspēkstacijas ideja tika lolota jau iepriekšējās sociāldemokrātu valdības laikā, sākotnēji plānojot AES pabeigt jau līdz 2015.gadam, tomēr konkrētākas aprises tā ieguvusi tikai pēdējos gados.
Darba partija, kas sabiedriskās domas aptaujās ieņem otro vietu un varētu veidot koalīciju ar sociāldemokrātiem, līdz šim zināmā mērā atbalstījusi AES projektu, tomēr šīs partijas līdera Viktora Uspaskiha izteikumos par to saklausāma piesardzīga nots. "Mēs gaidīsim projekta izklāstu, jo šobrīd nav skaidras nedz izmaksas, nedz elektroenerģijas cenas," viņš norādījis.
Partija "Kārtība un taisnīgums", kas ierindojusies trešajā vietā, savā programmā AES projektu atbalsta.
Jauno Visaginas kodolspēkstaciju paredzēts celt līdzās vecajai Ignalinas AES, kuras divus reaktorus Lietuva slēdza 2004. un 2009.gada nogalē, pildot saistības, ko bija uzņēmusies, stādamās Eiropas Savienībā. Šī prasība tika pamatota ar apsvērumu, ka Ignalinā izmantoti tādi paši RBMK tipa reaktori kā Černobiļas atomelektrostacijā, kur 1986.gadā notika visu laiku lielākā civilā kodolkatastrofa. Līdz tam atomenerģijas īpatsvars Lietuvas enerģētikas sektorā bija 80% - lielāks nekā jebkurā citā pasaules valstī.
2008.gadā, reizē ar iepriekšējām Seima vēlēšanām, toreizējā sociāldemokrātu valdība rīkoja referendumu par otrā Ignalinas reaktora darbības pagarināšanu līdz jaunas AES iedarbināšanai. Lai gan 89% balsotāju šo ideju atbalstīja, referendumā piedalījās tikai 48% balsstiesīgo iedzīvotāju un tas netika atzīts par notikušu.
Kā tagad prognozējis Viļņas universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātņu institūta direktors Ramūns Vilpišausks, šajā reizē AES projekta pretinieki, iespējams, būs pārsvarā, bet dalībnieku skaits atkal varētu izrādīties nepietiekams.
Turklāt neatkarīgi no rezultāta iespējamas atšķirīgas interpretācijas. Pastāv varbūtība, ka projekts var tikt apturēts, jo tā attīstība nav sasniegusi neatgriezenisku punktu, viņš piebildis.
Jūnijā Lietuvas Seims pieņēma likumu, kas paredz piešķirt koncesiju Visaginas AES projekta īstenošanas kompānijai. Paredzēts, ka Latvijas AS "Latvenergo" Visaginas AES projektā varētu iegūt 20% daļu, ieguldījumam attiecīgi sasniedzot aptuveni vienu miljardu eiro (0,7 miljardus latu). Igaunija varētu iegūt 22% daļu, Lietuva - 38%, bet stratēģiskais investors "Hitachi" - 20%. Ja projektam atkal izlemtu pievienoties arī Polija, kas pagājušā gada nogalē savu dalību tajā apturēja, akciju sadalījums varētu mainīties. Iecerēts būvēt vienu reaktoru ar 1350 megavatu jaudu, lēšot, ka AES būve varētu ilgt līdz 2020.-2021.gadam. Sākotnēji tika domāts būvēt divus mazākus reaktorus ar jaudu līdz 800 megavatiem.
Pēc Lietuvas Enerģētikas ministrijas aplēsēm, AES projekta izmaksas pašreizējās cenās varētu sasniegt piecus miljardus eiro (3,5 miljardus latu), bet, pieskaitot prognozējamos procentus, inflāciju un projekta investīciju vērtības izmaiņas valūtas kursu svārstību dēļ, - aptuveni 6,8 miljardus eiro.
Sociāldemokrātu partijas priekšsēdētāja vietnieks Jozs Oleks izteicies, ka Lietuvai šobrīd ir pietiekamas elektroenerģijas ražošanas jaudas, bet enerģētisko neatkarību un jaunas darba vietas varētu nodrošināt koģenerācijas staciju attīstība. Viņš ieteicis pāris gadus pagaidīt un paraudzīties, kādas būs pasaules tendences - vai tiks radīti mazāki un drošāki jaunas paaudzes reaktori.
Oleks arī apšaubījis ieceri celt vienu lielu reaktoru, nevis divus mazākus, kā paredzēja sākotnējā iecere. "Ja tiks turpinātas energosistēmu starpsavienojumu programmas ar Zviedriju un Poliju, mums elektroenerģijas pietiks, tā būs pietiekami lēta, droša un diversificēta enerģija, ko mēs saņemsim gan no austrumiem, gan rietumiem," viņš apgalvojis.
Kristiešu partija, kas jau sākotnēji iestājusies pret šīs spēkstacijas būvi, uzskata, ka valstij nav vajadzīga "vēl viena nerentabla kodolspēkstacija". Kā izteicies šīs partijas līderis Ģedimins Vagnorjus, šis projekts Lietuvai nozīmētu konkurētnespējīgu elektroenerģiju, kuras cena pieaugtu pusotras reizes; netiktu sasniegts arī mērķis nodrošināt neatkarību no Krievijas tirgiem.
Viņaprāt, nav atbildēts uz pārāk daudziem jautājumiem, tostarp gan par reaktora izvēli, gan radioaktīvo atkritumu apglabāšanu.
Izskanējušas arī bažas, ka Visaginas AES projekts Lietuvu iedzīs parādos, kuru atmaksāšanai būs vajadzīgi daudzi gadi.
Jūlijā Lietuvas Centrālajai vēlēšanu komisijai tika iesniegti gandrīz 110 000 pilsoņu parakstu par juridiski saistoša referenduma rīkošanu, kas bija savākti pēc Lietuvas Zemnieku un zaļo savienības, daudzu vides aizstāvības organizāciju, dažu pašvaldību un Seima deputātu ierosmes. Lai gan nepieciešamos 300 000 parakstu neizdevās savākt, tomēr arī tāds rezultāts liecina par prāvas sabiedrības daļas attieksmi pret šo projektu.
Tikmēr "tēvzemiešu" Seima frakcijas vadītājs Jurģis Rāzma referendumu uzskata par "opozīcijas partiju politisko spēļu izpausmi, nevis patiesu vēlmi piedāvāt cilvēkiem iespēju pašiem izlemt šo jautājumu", pretējā gadījumā balsošanu, viņaprāt, būtu vajadzējis rīkot vēlāk, kad noskaidrotos projekta tehniskās detaļas, tātad ap 2014.gadu.
Savukārt Kauņas Vītauta Dižā universitātes enerģētikas eksperts Ģiedrjus Česnaks paudis viedokli, ka referendumu vajadzēja rīkot, vēl pirms sākās šā projekta attīstīšana, uzdodot konkrētu jautājumu - vai Lietuva vispār grib saglabāt kodolvalsts statusu. Otrs variants būtu rīkot tautas nobalsošanu tad, kad būs zināmas atbildes uz visiem jautājumiem - gan par enerģijas ražošanas jaudām, gan aizņēmumu procentiem un citām lietām. Jebkurā gadījumā balsojumam būtu jābūt saistošam.
"Konsultatīvs referendums jau pēc būtības nav laba ideja (..) - tas raisa vēlētājos neapmierinātību, ka viņu izvēle ir pretrunā ar politiķu lēmumu, un arī politiķi lāgā nezinās, ko iesākt ar šāda referenduma rezultātiem," viņš norādījis.
Vienlaikus Česnaks uzsvēris, ka par enerģētisko drošību, tāpat kā par drošību jebkurā citā jomā, ir jāmaksā, un ideāls variants būtu šīs drošības apvienojums ar ekonomisko efektivitāti.
"Mani personiski satrauc dažu politisko spēku izteikumi tiklab pret Visaginas AES, kā pret sašķidrinātās gāzes termināļa projektu - ka tos it kā vajadzētu pilnībā pārskatīt un visu sākt no jauna. Zinot dažu valstu intereses Lietuvā, kā arī to finansiālās iespējas, to praktizēto izturēšanos pret citām valstīm, es nebrīnītos, ja šīs valstis censtos būtiski ietekmēt dažus mūsu politiskos spēkus," atzinis eksperts.