Jau ziņots, ka otrdienas sanāksmē Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājs Žans Klods Junkers izteica nožēlu par referenduma rezultātiem, kā arī aicināja Deivida Kamerona valdību pēc iespējas ātrāk pieņemt lēmumu par "Brexit" formālās procedūras uzsākšanu.
Tikmēr galējie labējie spēki un populisti otrdienas sanāksmē gavilēja un apsveica britus ar referenduma rezultātiem.
"Tas ir beigu sākums šai briesmīgajai savienībai. Svarīga ir suverenitāte, nevis kaut kādas institūcijas, ir jāizbeidz šī integrācija," sacīja Marsels de Grāfs. Viņš arī pieprasīja visu EK komisāru un Junkera atkāpšanos no amata.
Tikmēr Francijas galēji labējās partijas "Nacionālā fronte" (FN), kā arī ENF līdere Marina Lepēna britu referendumu nodevēja par svarīgāko notikumu Eiropā kopš Berlīnes mūra krišanas.
Viņa arī norādīja, ka šis ir pliķis sejā ES birokrātiem, kas liecinot, ka savienības projekts nav neatsaucams. Viņa ar uzstāja, ka izstāšanās procedūras aizkavēšana būtu ārkārtīgi nedemokrātisks solis.
Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas (UKIP) līderis Naidžels Farāžs lepni paziņoja, ka tie, kas smējās par viņu pirms 17 gadiem, kad viņš ieradās EP un paziņoja, ka britiem jāizstājas no savienības, nu vairs nesmejas.
Viņš arī sacīja, ka, ja ES atteiksies noslēgt ar Lielbritāniju saprātīgu tirdzniecības līgumu, tad sekas daudz nepatīkamākas būtu atlikušajām 27 dalībvalstīm, nevis Lielbritānijai. Viņš gan skaidri neprecizēja, kā šīs "nepatīkamās sekas" varētu piepildīties.
Farāžs pārējiem kolēģiem sacīja, ka nu jaunā Lielbritānijas neatkarības diena svinama 23. jūnijā.
Vēstīts, ka ceturtdien, 23. jūnijā, notikušajā referendumā par Lielbritānijas turpmāko dalību Eiropas Savienībā (ES) vairums britu nobalsojuši par izstāšanos no savienības. Par aiziešanu no savienības nobalsoja 52%, bet par palikšanu – 48%.
