Tiesa pavēstīja, ka ar 12 000 eiro dienā sodīts ekonomikas valsts ministrs Džuzeps Marija Džuvē, kurš ir viena no kopā 14 trešdien aizturētajām katalāņu amatpersonām.

Vēl vienai amatpersonai piemērots sods 6000 eiro dienā, paziņoja tiesa.

Abi saņems šos sodus tik ilgi, kamēr viņi varēs pamatot, ka ir "pilnībā paralizējuši ikvienu rīcību, kas uzskatāma par referenduma apturēšanas nepildīšanu", kā to iepriekš bija noteikusi tiesa.

12 000 eiro dienā jāmaksā būs arī septiņiem referenduma vajadzībām izveidotas vēlēšanu komisijas locekļiem, bet 15 cilvēkiem, kuri ir vietējo komisiju locekļi, piespriests naudas sods - 6000 eiro dienā.

Jau vēstīts, ka Spānijas policija trešdien Barselonā veica kratīšanu vairākās Katalonijas valdības ēkās.

Kratīšana veikta Katalonijas ekonomikas, iekšlietu, ārlietu, labklājības, telekomunikāciju un nodokļu departamentos.

Prokuratūra arī draudējusi aizturēt Katalonijas mērus, kuri palīdzēs referenduma rīkošanā. Madride arī stingrāk sākusi uzraudzīt reģiona finanses.

Katalonijas valdība tikmēr ceturtdien atzina, ka Spānijas varasiestāžu represiju dēļ plāns par neatkarības referenduma sarīkošanu 1. oktobrī saņēmis nopietnu triecienu.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka Katalonijas 7,5 miljonu iedzīvotāju domas dalās jautājumā par reģiona neatkarību no Spānijas.

Saskaņā ar aptauju, kuru jūlijā pasūtīja Katalonijas reģionālā valdība, 49,4% kataloņu iebilst pret atdalīšanos no Spānijas, bet 41,1% atbalsta Katalonijas neatkarību.

Lielākā daļa reģiona iedzīvotāju gan vēlas, lai jautājums tiktu izšķirts referendumā.