Šī gada NATO samitā Donalds Tramps kārtējo reizi asi kritizēja NATO dalībvalstis, kuru aizsardzības izdevumi, viņaprāt, ir pārāk zemi. Īpašus pārmetumus no ASV prezidenta puses saņēma Vācija – Tramps ne tikai izteicās, ka Vācijai ir jāiegulda lielāki līdzekļi aizsardzības nozarē, bet arī nopēla tās vienošanos ar Krieviju par gāzes cauruļvada "Nord Stream 2" izbūvi.

Trešdien plašsaziņas līdzekļos izskanēja baumas, ka Tramps ir draudējis ar ASV izstāšanos no alianses. Vēlāk šīs baumas kliedēja pats Tramps, sakot, ka viņš tic NATO. Tomēr Trampa izteikumi par transatlantisko aliansi tiek uztverti ar bažām un trauksmi vairākās Eiropas valstīs.

Baltijas valstīs, kuras atrodas pie Krievijas robežas, šīs bažas ir vislielākās. "Mēs redzam, ka Tramps uzdod jautājumus par transatlantiskās alianses vērtību vairāk nekā ASV to ir darījusi jebkad iepriekš, un tas, protams, var pārtapt soļos, kas ir potenciāli bīstami Baltijas valstīm," portālam "Vice News" atklājusi Igaunijas ārpolitikas institūta direktore Kristi Raika.

"Mūs vienmēr uztrauc tas, ka ASV varētu pārskatīt savu attieksmi pret mūsu reģionu no drošības jautājumu viedokļa. Mums nepatīk tas, kas notiek. Mums nepatīk tas, ka Tramps NATO sauc par novecojušu. Mums nepatīk, ka notiek transatlantisko saišu vājināšanās," medijam savukārt norādījis Latvijas eksperts, Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors Andris Kudors. Tāpat Kudors argumentē, ka Trampa uzbrukumi Eiropas sabiedrotajām tikai palīdz Krievijas prezidenta Vladimira Putina interesēm: "Tas absolūti ir viens no Putina mērķiem – atdalīt Ziemeļameriku no Eiropas."

Eksperti gan pauž cerību, ka Trampa izteikumi un attieksme nesagraus aliansi. "Tramps var ietekmēt ASV drošības politiku, tomēr viņš nav visas Amerikas Savienotās Valstis,. Paldies Dievam, ka pastāv Kongress," norādīja Kudors.