"Krievija, ja jūs šo klausaties, tad es ceru, ka jūs spēsiet atrast vismaz 30 tūkstošus pazudušo e-pasta vēstuļu. Par to jūs noteikti spēs apbalvot prese," šādu paziņojumu Tramps izteicis preses konferencē Floridā.
Tāpat viņš šo aicinājumu ievietojis arī savā tvitera profilā, kur arī norāda, ka šie 30 tūkstoši pazudušo e-pasta vēstuļu, kas esot "nelegāli izdzēsti", noteikti spēšot ieinteresēt ASV Federālo izmeklēšanas biroju (FIB).
ASV prezidenta amata kandidātes no Demokrātu partijas Hilarijas Klintones pārstāvis kampaņā izteicies, ka Trampa paziņojumi "veicinot ārvalstu spiegošanu".
Tāpat Tramps trešdien paziņoja, ka viņam "nav nekāda sakara ar Krieviju", šādi reaģējot uz demokrātu apgalvojumiem, ka Maskava cenšas viņam palīdzēt gūt uzvaru novembra vēlēšanās.
"Man nav nekāda sakara ar Maskavu," atbildot uz žurnālistu jautājumiem netālu no Maiami, sacīja Tramps. "Es teicu, ka [Krievijas prezidentam Vladimiram] Putinam ir krietni labākas līdera kvalitātes nekā [ASV prezidentam Barakam] Obamam, bet kurš gan to nezina."
Tramps sacīja, ka nekad nav saticis Krievijas līderi, un pauda šaubas par to, vai Maskava stāv aiz ASV Demokrātu partijas e-pastu uzlaušanas skandāla.
"To, vai tā ir Krievija, nezina neviens. Tā, iespējams, ir Ķīna, vai tas varētu būt kāds, kas sēž viņa gultā. Bet tas parāda, cik mēs esam vāji, tas parāda, cik nerespektēti mēs esam," viņš norādīja.
Vēstīts, ka Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs otrdien izvairījās no tiešas atbildes sniegšanas saistībā ar apsūdzībām, ka Maskava ir vainojama ASV Demokrātu nacionālās komitejas e-pastu uzlaušanā, kas izraisījis konfliktu Savienoto Valstu demokrātu nometnē.
FIB patlaban veic izmeklēšanu par to, vai Krievijas hakeri ir atbildīgi par e-pastu uzlaušanu, kas ir izraisījis jaunu spriedzi demokrātu rindās un apsūdzības, ka Maskava mēģina ietekmēt ASV prezidenta vēlēšanas.
"Ziniet, es negribētu lietot rupjus vārdus," Laosas galvaspilsētā Vjentjanā, kur notiek ASEAN valstu forums, pirms sarokošanās ar ASV valsts sekretāru Džonu Keriju noslēpumaini sacīja Lavrovs.
Jau vēstīts, ka tīmekļa vietne "WikiLeaks" piektdien publiskoja aptuveni 20 000 e-pasta vēstuļu, no kurām noprotams, ka Demokrātu partijas līderi centušies kaitēt Vermontas senatora Bērnija Sandersa kampaņai par Baltā nama nominācijas iegūšanu.
Pēc šīs informācijas nopludināšanas no amata ir atkāpusies Demokrātu partijas priekšsēdētāja Debija Vasermane-Šulca.
Hilarijas Klintones kampaņa savukārt notikušajā ir vainojusi Krieviju, uzskatot, ka tā vēlas panākt republikāņu kandidāta Donalda Trampa uzvaru vēlēšanās.
Jau ziņots, ka ASV Demokrāti otrdien Filadelfijā notiekošajā partijas konventā oficiāli nominēja Hilariju Klintoni ASV prezidenta amatam, tādējādi partijas iekšienē noslēdzot priekšvēlēšanu kampaņu.
Klintone otrdien ieguva 2842 partijas konventa delegātu balsis. Nomināciju garantētu 2382 balsis.
Klintone ir pirmā sieviete ASV vēsturē, kuras kandidatūru šim amatam izvirzījusi kāda no divām lielākajām politiskajām partijām.
Kā otrais aiz Klintones palika Bērnijs Sanders, kurš jau jūlija sākumā, apzinoties reālo spēku samēru, pats izteica atbalstu Klintones kandidatūrai. Sanders otrdien ieguva 1865 delegātu balsis.
Tāpat vēstīts, ka par Republikāņu partijas oficiālo kandidātu izvirzītsDonalds Tramps, kurš pašreiz sabiedriskās domas aptaujās par dažiem procentpunktiem apsteidz Hilariju Klintoni. Par Trampu jūlijā būtu gatavi balsot 48% vēlētāju, bet par Klintoni 45%.
Tramps pagājušonedēļ pārsteidza ar paziņojumu, ka gadījumā, ja viņš uzvarēs 8. novembrī paredzētajās prezidenta vēlēšanās, ASV varētu neaizstāvēt tās NATO dalībvalstis, kuras nav izpildījušas savas saistības, tostarp arī Baltijas valstis.
Nu jau kārtējie Trampa skandalozie izteikumi izsauca asu reakciju gan Eiropā, gan ASV, bet valsts prezidents Baraks Obama norādīja, ka Trampa izteicieni liecina tikai par viņa nesagatavotību prezidenta amatam.
Obama iepriekš izteicis atbalstu Klintonei, aicinot balsot par viņu kā nākamo ASV prezidentu.
ASV prezidenta vēlēšanas notiks šī gada 8. novembrī. Pašreizējam valsts prezidentam Barakam Obamam konstitūcija aizliedz kandidēt uz trešo amata termiņu pēc kārtas.
