Tiklīdz Donalds Tramps bija kļuvis par ASV 45.prezidentu, no amatiem tika atbrīvoti visi politiski ieceltie Savienoto Valstu vēstnieki, turklāt administrācija nav izvirzījusi konkrētus kandidātus, kas varētu stāties viņu vietā.

Tramps pieprasījis, lai visi vēstnieki, kurus amatos iecēlis iepriekšējais prezidents Baraks Obama, amatus pamet līdz 20. janvāra dienas vidum, turklāt lēmuma izpildīšana nevar tikt atlikta.

Trampa pārejas komanda pirmdien paziņoja, ka attiecībā uz vēstniekiem, kas lūguši pagarināt viņu amata termiņus, nebūs "nekādu izņēmumu", arī ne attiecībā uz vēstniekiem ar maziem bērniem.

Tā ASV ir parasta prakse, ka politiski ieceltie vēstnieki atkāpjas jaunās administrācijas termiņa sākumā. Mazāk ierasts ir tas, ka nav kandidātu, kas uzreiz varētu viņus aizstāt.

Amatus zaudējuši 80 vēstnieki, kas ASV pārstāv ārvalstīs un struktūrās, vai arī ir iecelti konkrētiem jautājumiem, kā piemēram vēstnieks globālajiem sieviešu tiesību jautājumiem.

Līdz ar šo soli daudzas valstis varētu palikt bez Senāta apstiprinātiem vēstniekiem daudzus mēnešus.

Politiski ieceltu vēstnieku apstiprināšana ir ilgstošs process, ko veic Kongress.

Līdz šim ir nominēti vien daži vēstnieki. Dienvidkarolīnas gubernatore Nikija Heilija izraudzīta vēstnieka amatam ANO, bankrota lietu advokāts Deivids Frīdmens - vēstnieka amatam Izraēlā, bet Aiovas gubernators Terijs Branstads - vēstnieka amatam Ķīnā.

ASV prezidenta pirmā sieva Ivana Trampa atbilstoši mediju ziņām esot izteikusi interesi par vēstnieka amatu Čehijā. Čehijas prezidents Milošs Zēmans paudis atbalstu šai idejai, sakot, ka "viņi uz Prāgu nevarētu atsūtīt vēl labāku ASV vēstnieku".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!