Turcijas premjerministrs Redžeps Tajips Erdogans apsolījis tuvākajā laikā sazināties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un atrisināt jautājumu par aizliegumu vienam no Krimas tatāru līderiem - bijušajam Medžlisa priekšsēdētājam, Ukrainas parlamenta deputātam Mustafam Džemiļevam iebraukt Krievijas anektētajā Krimā.
"Premjerministrs Redžeps Erdogans sacīja, ka tuvākajā laikā sazināsies ar Putinu, lai mierīgā ceļā atrisinātu šo jautājunu," intervijā Ukrainas 5.kanālam sacīja Džemiļevs.
Pēc viņa teiktā, Turcijas vadība lūgusi viņu pagaidām pamest Krimas pierobežas zonu un atgriezties Kijevā, lai izvairītos no asinsizliešanas. "Bet pēc tam viņi centīsies atrisināt jautājumu," sacīja Džemiļevs.
Jau ziņots, ka Džemiļevam sestdien tika liegts no Ukrainas iebraukt Krimā, lai gan viņu sagaidīt pie robežas bija ieradušies tūkstošiem cilvēku. Ukrainas Ārlietu ministrijas vērtējumā šis aizliegums atzīts par izaicinājumu visai Krimas tatāru tautai.
Kā atgādinājusi Ukrainas valdība, Džemiļevs ilgus gadus pavadījis ieslodzījumā padomju nometnēs un bijis viens no galvenajiem cilvēktiesību aizstāvības kustības aizsācējiem Padomju Savienībā, tādēļ šāda rīcība uzskatāma par staļinisko represiju un nacionālās diskriminācijas prakses atjaunošanu. "Aizliedzot Krimas tatāru līderim, leģendārajam cilvēktiesību aizstāvim Mustafam Džemiļevam nokļūt dzimtajā zemē, Krievijas varas iestādes metušas izaicinājumu visai šai daudz cietušajai tautai," norādīts Ārlietu ministrijas paziņojumā.
Krimas tatāri no rīta automašīnās bija ieradušies pie robežas sagaidīt Džemiļevu. Vienlaikus viņi bloķēja ceļus vairākās pussalas vietās - pie Simfropoles, Bahčisarajas, Eipatorijas un citur, pieprasot ielaist viņu Krimā.
Savukārt tatāru autokolonnu pie robežas bloķēja bruņoti Krievijas omonieši, raidot šāvienus gaisā, tomēr cilvēki pārrāva kordonu un kājām devās robežkontroles punkta virzienā. Pie robežas Krimas tatāri tikās ar savu līderi, bet viņus negribēja laist atpakaļ un aptuveni tūkstoš cilvēki tika bloķēti buferjoslā starp abām robežām.
Vēlāk Krimas tatāriem atļāva atgriezties, bet Džemiļevam nācās doties atpakaļ uz Kijevu, bet viņš norādījis, ka atkal mēģinās nokļūt Krimā. "Aizvainojoši, ka cilvēki, kas ieradušies no citas valsts, nosaka, kam Krimā atļauts dzīvot un kam - nē," viņš paziņojis.
Kā pastāstījis Krimas tatāru līderis, brīdī, kad daļa Krimas tatāru ienākuši neitrālajā zonā, viņš saņēmis telefona zvanus no Eiropas Parlamenta, no Turcijas prezidenta un Krievijas Valsts domes; izteikti aicinājumi nepieļaut asinsizliešanu. "Jo vairāk tādēļ, ka tur jau bija savesti vairāki tūkstoši "titušku" ar nūjām, ar caurulēm, savilkta bruņutehnika," viņš piebildis.
Iepriekšējā dienā Džemiļevs no Kijevas ieradās Maskavā, lai tālāk ar lidmašīnu dotos uz Simferopoli, bet lidostas pasu kontrolē viņam tika paziņots, ka iebraukšana Maskavā viņam liegta. Deputātam nācās atgriezties Kijevā. Iepriekš Džemiļevs no Kijevas uz Simferopoli devās 19.aprīlī automašīnā, bet 22.aprīlī izbrauca no Krimas, lai dotos uz starptautisku tikšanos. Šķērsojot robežu, Krimas tatāru līderim tika mēģināts izsniegt oficiālu rīkojumu, kas viņam uz pieciem gadiem liedz atgriezties Krievijas anektētajā pussalā. Šis solis izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst. Sodot Krieviju par Krimas aneksiju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis jau noteikušas sankcijas vairākiem desmitiem Krievijas augstāko amatpersonu un Kremļa tuvākā loka cilvēku.
