Saskaņā ar Berlīnes datiem Turcijas cietumos kopš 2016.gada jūlijā notikušā neveiksmīgā valsts apvērsuma mēģinājuma nonākuši 50 Vācijas pilsoņi. Apsūdzības līdz šim izvirzītas tikai septiņiem no viņiem. vēl 35 Vācijas pilsoņiem Turcijas varasiestādes liegušas atstāt valsti.
"Šīs lietas ir jāatrisina," ES ārlietu ministru tikšanās laikā ar bloka kandidātvalstu kolēģiem uzsvēra Māss, kurš nākamnedēļ gatavojas doties savā pirmajā vizītē uz Ankaru.
"Tas būtu solis pretī attiecību normalizēšanai ar Vāciju, kā arī ar Eiropas Savienību," norādīja ministrs, piebilstot, ka šo jautājumu apspriedīs, uzturoties Ankarā un Stambulā.
Ankaras sarunas par iestāšanos ES pērn faktiski tika apturētas, lai gan Turcija joprojām oficiāli saglabājusi bloka kandidātvalsts statusu.
Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušolu, kas arī ieradies Vīnē, lai tiktos ar saviem ES kolēģiem, pārmeta blokam, ka tas neizprotot Turcijas drošības problēmas.
"Mums nav nekādu problēmu ar ES vai Eiropu. Mēs esam šī kontinenta daļa," žurnālistiem sacīja Čavušolu. "Jā, mums ir dažas problēmas ar Eiropas Savienību, īpaši pēc apvērsuma mēģinājuma. Pasākumi, pie kādiem ķērāmies, Eiropā nav saprasti (..), taču tagad mēs vēlamies normalizēt mūsu attiecības."
Līdztekus iestāšanās sarunu atsākšanai Ankara vēlas saņemt no ES papildus līdzekļus sīriešu bēgļu uzturēšanai, padziļināt vienošanos par muitas ūniju un beidzot panākt progresu bezvīzu režīma ieviešanā Turcijas pilsoņiem.
Tikmēr ES saskata Turcijā strauju demokrātijas un cilvēktiesību situācijas degradāciju.
Abpusējās attiecības neuzlabo Turcijas arvien autoritārākā prezidenta Redžepa Tajipa Erdoana agresīvā retorika.
